RĪGA, 17. janvāris – Sputnik. Latvijas rezolūcija ar kritiku pret Krieviju attiecībā uz tās Otrā pasaules kara vēstures redzējumu ir Saeimas zaimojošais "produkts", kurš sagroza notikumus, kuri noveda pie Otrā pasaules kara sākuma, paziņoja KF vēstniecībā Rīgā.
Latvijas Saeima 16. janvārī pieņēma paziņojumu par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieļaujamību. Dokumentā atrodama kritika pret Maskavu par "KF amatpersonu centieniem noliegt vēstures faktus par Otrā pasaules kara iemesliem, gaitu un iznākumu". Rezolūcijā teikts, ka Krievija tādējādi cenšas "samazināt PSRS atbildību par kara sākumu Eiropā".
"Nevar nosaukt nekā savādāk, kā par zaimojošu un sakropļotu šodienas Latvijas parlamenta "produktu", kurš sagroza 80 gadus senus notikumus, kuri noveda pie pasaules vēstures asiņainākās un postošākās katastrofas izcelšanās. Diemžēl, tā nav pirmā pazīme revidentu pieejas celšanai valsts prioritārā projekta rangā," teikts Krievijas diplomātiskās misijas Latvijā komentārā, kurš ir publicēts oficiālajā Facebook lapā.
Vēstniecībā piebilda: "ir skumji, ka šāds paziņojums parādījies gadā, kad civilizētā sabiedrība gatavojas atzīmēt Eiropas atbrīvošanas no "brūnā mēra" 75. gadadienu".
Saturīgi analoģisku rezolūciju 9. janvārī pieņēma Polijas parlaments. Dokumentā teikts, ka PSRS kopā ar hitlerisko Vāciju ir vainīga Otrā pasaules kara uzsākšanā.
KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, komentējot šo dokumentu, paziņoja, ka patiesība par Otrā pasaules kara uzsākšanas atbildību ir nostiprināta Nirnbergas tribunālā, savukārt Polijas rezolūcija demonstrē, ka ideoloģija uzvar patiesību.
"Lūk šādi ideoloģija uzvar patiesību. Un patiesība ir nostiprināta Nirnbergas tribunālā. Ja Polijas Seims apšauba tā lēmumus, tad par to tā arī ir jāpaziņo. Šādai pieejai ir sava kvalifikācija – Otrā pasaules kara iznākuma pārskatīšana," uzrakstīja Zaharova Facebook.
Strīdi par vēsturi
KF prezidents Vladimirs Putins decembrī vairākas reizes publiski apsprieda jautājumu par Otrā pasaules kara notikumiem un attieksmi pret tiem mūsdienu Eiropā, par centieniem sagrozīt vēsturi. Tostarp runa bija par Polijas politiku. Piemēram, 19. decembrī preses konferencē Putins atgādināja, ka PSRS bija pēdējā Eiropas valsts, kura parakstīja ar Vāciju līgumu par savstarpēju neuzbrukšanu (Molotova – Ribentropa paktu). Tāpat Putins norādīja, ka padomju karaspēki ienāca Polijā atbilstoši šim līgumam, taču "pēc tam, kad Polijas valdība zaudēja kontroli pār saviem bruņotajiem spēkiem un to, kas notika Polijas teritorijā, un pati tobrīd jau atradās kaut kur Polijas un Rumānijas robežas rajonā".
Paplašinātajā Aizsardzības ministrijas kolēģijas sēdē 24. decembrī Putins pastāstīja par dokumentiem, kuros piefiksētas Polijas puses pārstāvju pārrunas ar Hitleru, kurš 1938. gadā piedāvāja izsūtīt ebrejus uz Āfriku, savukārt Polijas vēstnieks Vācijā Juzefs Ļipskis piedāvāja uzstādīt viņam par to pieminekli. Runājot par šiem notikumiem, Putins nosauca poļu diplomātu par "nelieti" un "antisemītu cūku".
Pēc šī notikuma Krievijas vēstnieku Polijā Sergeju Andrejevu izsauca uz ĀM Varšavā, kur notika diskusija par Otrā pasaules kara sākuma vēstures jautājumiem un Polijas lomu tajā periodā. Pēc Andrejeva sacītā, diskusija brīžiem bija skarba, un tās noslēgumā pušu pozīcijas nekļuva tuvākas.
Krievijas diplomāts atzīmēja, ka Polija tiecas koncentrēt uzmanību uz Molotova – Ribentropa pakta, kurš kļuva teju par signālu kara uzsākšanai, taču aizmirst par Versaļas līgumu, kurš radīja pamatni vācu revanšismam, par 30. gadiem, kad rietumvalstis un Polija rosināja samierināšanas politiku attiecībā uz Hitleru ar vēlmi novirzīt vācu agresiju uz PSRS.
"Bija kaunpilnā Minhenes sazvērestība. (…) Poliju Minhenes konferencē faktiski pārstāvēja Hitlers, par ko viņš vēlāk arī teica Polijas vadītājiem turpmākajās tikšanās reizēs," piebilda Andrejevs.
Krievijas diplomāts uzsvēra, ka tēze, kas šobrīd klīst apkārt dažādiem rietumu dokumentiem par it kā vienādo hitleriskās Vācijas un Padomju Savienības atbildību par Otrā pasaules kara sākumu, ir absolūti nepamatota.