RĪGA, 13. janvāris — Sputnik. Austrijas ārlietu ministrs Aleksanders Šālenbergs asi kritizēja ASV ieviestās sankcijas pret gāzesvadu "Ziemeļu straume 2", vēsta RIA Novosti.
"Mēs noraidām sankciju eksteritoriālo darbību. Tas ir nepieņemami," politiķis informēja intervijā avīzei Die Presse.
Ministrs atzīmēja, ka cauruļvads nodrošina Eiropas energoapgādes diversifikāciju un nepārkāpj Ukrainas intereses.
Vašingtona neslēpj, ka tās negatīvā attieksme pret gāzesvadu saistīta ar ekonomiskiem apsvērumiem, atgādināja Šālenbergs. Jautāts par Savienoto Valstu plāniem piegādāt ES savu sašķidrināto dabasgāzi, Austrijas ārlietu ministrs paskaidroja, ka "Eiropai ir citādas intereses".
Pie tam viņš uzsvēra, ka ASV un ES valstīm ir līdzīgas vērtības. "Tomēr mēs nevaram joprojām izmantot 30 gadus vecas metodes. Pasaule ir kļuvusi daudzpolāra," konstatēja politiķis.
ASV sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2"
20. decembrī ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja aizsardzības budžetu 2020. gadam. Likumā iekļauti arī ierobežojošie pasākumi pret gāzesvadiem "Ziemeļu straume 2" un "Turcijas straume".
ASV pieprasīja nekavējoties pārtraukt darbu būvdarbos iesaistītajām kompānijām. Šveices "Allseas" tūlīt apturēja dalību projektā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka gāzesvada būvdarbus plānots pabeigt un uzsākt tā ekspluatāciju līdz 2020. gada beigām vai nākamā gada pirmajā ceturksnī. Viņš uzsvēra, ka Maskava varēs pati saviem spēkiem pabeigt gāzesvada izbūvi, nepiesaistot ārvalstu partnerus, runa ir tikai par termiņiem.
"Ziemeļu straume 2"
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru apmēra gadā no Krievijas piekrastes līdz Vācijai. Projektu "Ziemeļu straume 2" Eiropā aktīvi atbalsta Vācija, Austrija un Norvēģija.
Pret to iebilda Ukraina, kas bažījās par risku zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, kā arī ASV, kas aktīvi cenšas pārdot Eiropai savu sašķidrināto dabasgāzi. Būvdarbus aicināja apturēt arī Lielbritānija, Polija un Baltijas valstis. Vladimirs Putins iepriekš vairākkārt uzsvēra, ka Krievija gāzesvadu uzskata tikai par ekonomisku projektu. Maskava aicina neuztvert to par ietekmes instrumentu.