RĪGA, 9. janvāris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas Valsts kontrole publicējusi revīzijas rezultātus, kura tika veikta Latvijas Robežsardzes dienestā. Noskaidrojās, ka pierobežas zonas labiekārtošanā starp Latviju un Krieviju vismaz 7,4 miljoni eiro tika iztērēti "prettiesiski".
Šai summai, pēc iestādes domām, būtu jāpieskaita klāt vēl vismaz miljonu eiro, kas tika nepamatoti iztērēts Latvijas un Igaunijas un Latvijas un Lietuvas robežu uzturēšanai.
Pārkāpumu sarakstā, kurus konstatēja Valsts kontrole Latvijas austrumu robežā, ir nelikumīga koku izciršana un apšaubāma zāģmateriālu uzskaite, kuri tika nogādāti no organizētajām izciršanām; prettiesisks izciršanas platības palielinājums pierobežas zonā; izmaiņas taku konstrukcijā, kuras noveda pie projekta sadārdzinājuma. Turklāt iepirkums, saskaņā ar Valsts kontroles vērtējumu, tika veikts viena konkrēta pretendenta interesēs, kurš arī uzvarēja konkursā.
Pēc valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas sacītā, Robežsardze atļāvusies bezprecedenta patvaļību, it kā tai nav rakstīti likumi.
Pārkāpumi, saskaņā ar iestādes vērtējumu, liecina par to, ka darbības shēma tika iepriekš izplānota. Konkrēts konkursa dalībnieks saņēma pasūtījumu no valsts, "un pēc tam projekta dalībnieki rīkojās, kā tiem labpatika".
"Mēs sagaidām, ka tiks rūpīgi izanalizētas problēmas, lai, izbūvējot robežu ar Baltkrieviju, netiktu pieļautas nelikumības, piemēram, tiks sakārtotas elementāras grāmatvedības lietas – meža uzskaite, kuru paredzēts izcirst, grāmatvedības uzturēšana kārtībā un darba procesa organizācija," piebilda Krūmiņa.
Valsts kontroles pārstāvji paziņoja, ka sagaida "pienācīgu Iekšlietu ministrijas vērtējumu". Bez uzmanības nedrīkst palikt arī ierēdņi, kas nodarbojās ar projekta sagatavošanu, konkursa noteikumu sastādīšanu, un politiķi, kuri pieļāva šādu iepirkumu.
Preses konferencē atradās arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Viņš paziņoja, ka patlaban saistībā ar Valsts kontroles konstatēto pārkāpumu faktu notiek izmeklēšana.
Lūk, ko ministrs paskaidroja attiecībā uz revīzijas iznākumu: "Man rodas divi fundamentāli jautājumi. Pirmkārt, kā vispār lieta nonāca līdz aizdomām par nodokļu maksātāju līdzekļu prettiesisku izlietošanu. Otrkārt, kāpēc kontrole notikusi nevis līgumu parakstīšanas laikā, bet tikai pēc vairākiem gadiem?"
Ministrs pauda pārliecību tajā, ka ir jāpārskata normatīvie akti, tostarp likumi, kuri neļautu veikt līdzekļu izšķērdēšanu.
Atgādināsim, ka pašai lietai ir jau vairākus gadus ilgs stāsts. 2015. gadā Robežsardzes dienests noslēdza līgumu ar firmu "Igate" par austrumu robežas labiekārtošanu. 2017. gada oktobrī valdība atļāva Iekšlietu ministrijai noformēt aizdevumu vairāk nekā 31 miljona eiro apmērā. Lieta par robežas iekārtošanu guva plašu rezonansi medijos, to dēvēja gan par "nacionālās drošības jautājumu", gan par "Eiropas Savienības austrumu robežas būvniecību". Kopumā robežu iekārtošanai ar Krieviju un Baltkrieviju tika piešķirti aptuveni 40 miljoni eiro valsts budžeta līdzekļu.
Pirmās apsūdzības attiecībā uz pieļauto līdzekļu izšķērdēšanu robežas iekārtošanā sāka skanēt jau pērnā gada rudenī – jaunās valdības un jaunā IeM vadītāja laikā. Valsts policijas Iekšējās drošības birojs aizturēja bijušo Robežsardzes dienesta priekšnieku Normundu Garbaru – viņu turēja aizdomās par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Nedaudz vēlāk viņu atbrīvoja. Lietas ietvaros tika aizturēti arī firmas "Igate" darbinieki, tostarp tās vadītājs un līdzīpašnieks Māris Peilāns.
Robežsardzes dienests pauda nepiekrišanu Valsts kontroles secinājumiem.
Preses sekretāres Kristīnes Pētersones paziņojumā teikts, ka Robežsardze iebilst pret daudzām sadaļām Valsts kontroles slēdzienā, tostarp par darbiem, kas veikti uz Latvijas un Krievijas robežas.
Taču Robežsardze piekrīt tam, ka ir jāpastiprina veicamo darbu kontrole, jāsakārto darbu pieņemšanas un iekšējās kontroles mehānismi.
Robežsardzes paziņojumā teikts, ka patlaban uzsākta dienesta pārbauda saistībā ar Latvijas un Krievijas robežas iekārtošanas lietu, taču "neviena amatpersona uz pārbaudes laiku nav atstādināta no pienākumu izpildes".