Irānas raķetes trāpīja ASV militārajām bāzēm Irākā: tur bija kareivji no Latvijas

Irāna uzbruka ASV militārajām bāzēm Irākā: saskaņā ar provizoriskajiem datiem, bojā gājuši 80 cilvēki. Vienā no bāzēm tika dislocēti Latvijas kareivji.
Sputnik

RĪGA, 8. janvāris – Sputnik. Naktī uz trešdienu, 8. janvāri, Irānas revolūcijas sargu korpuss paziņoja par atriebības operācijas uzsākšanu par Islāma revolūcijas sargu korpusa specvienības "Kuds" vadītāja ģenerāļa Kasema Suleimani noslepkavošanu.

Teherāna palaida "zeme-zeme" klases raķetes, tās bija vērstās pret Ainasadas un Erbīlas bāzēm, kur atrodas ASV armijas kontingents.

Irānas varasiestādes iekļāvušas ASV armiju teroristisko organizāciju sarakstā

No plkst. 1:45 līdz 2:15 pēc vietējā laika 8. janvārī uz Irākas teritoriju tika palaistas 22 raķetes. Septiņpadsmit trāpīja militārajai bāzei Ainasada, divas no tām neuzsprāga. Piecas raķetes nogāzās Erbīlas rajonā. Saņemtas ziņas par 80 bojāgājušajiem.

Latvijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kaspars Galkins paziņoja, ka vienā no šīm bāzēm atradās kareivji no Latvijas. Taču, par laimi, neviens no viņiem nav cietis.

Pēc Galkina sacītā, amerikāņi zināja par uzbrukuma iespējamību un bija gatavi šādai notikumu attīstībai.

Komentējot situāciju, pirmais KF Federācijas Padomes Starptautiskās komitejas vadītāja vietnieks Vladimirs Džabarovs paziņoja, ka savstarpēji ASV un Irānas triecieni var novest pasauli pie kodolkara.

"Savstarpēji ASV un Irānas triecieni var novest pie plaša kara reģionā, ja Vašingtona sapratīs, ka nevar panākt savu mērķi, pastāv kodolkara sākuma draudi," uzsvēra viņš.

Turklāt Džabarovs atzīmēja, ka ir steidzami jāsasauc ANO Drošības padomes sēde, lai novērstu spriedzes pastiprināšanos Tuvajos Austrumos.

Kas notiek

Situācija Bagdādē saasinājās 31. decembrī, kad protesta akciju dalībnieki mēģināja ieņemt ASV vēstniecību. Akcijas sākās pēc ASV bezpilota lidaparātu uzbrukumos bojā gājušo šiītu grupējuma "Kataib Hesbollah" locekļu bērēm. Karavīri izmantoja asaru gāzi, lai izkliedētu demonstrantus, 1.janvārī uzbrukumi mitējās.

Irākas prezidents Barhams Salehs nosodīja uzbrukumu ASV vēstniecībai Bagdādē un nosauca tamlīdzīgas darbības par uzbrukumu Irākas suverenitātei.

2.janvāra naktī ASV organizēja uzbrukumu Bagdādes lidostas rajonā pret Irānas armijas elitārās vienības komandieri ģenerāli Kasemu Suleimani un Irākas šiītu zemessargu komandiera vietnieku Abu Mahdi al Muhandisu, kurus Vašingtona vaino par uzbrukumu ASV vēstniecībai Bagdādē 31.decembrī.

Amerikāņu eksperts: tikai Putins varēs vest pie prāta Irānu un ASV

5. janvārī kļuva zināms, ka Irākas parlaments nobalsojis par lēmumu lauzt vienošanos ar koalīciju cīņā pret "Islāma valsti" (vairākās pasaules valstīs aizliegts teroristisks grupējums) un ārvalstu spēku izvešanu no valsts.

Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenejs un prezidents Hasans Rouhani paziņoja, ka Teherāna atriebsies Vašingtonai. Aizsardzības ministrs Amīrs Hatami apsolīja "satriecošu atbildi" par ģenerāļa bojāeju. Irānas Drošības padome norādīja, ka Suleimani slepkavība ir ASV lielākā kļūda.  Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps apsolījis vērst "ātru un spēcīgu triecienu" pa 52 objektiem Irānā, ieskaitot kultūras objektus, ja notiks uzbrukumi amerikāņiem