Latvijai nepietiek ierēdņu, lai pieliktu punktu OIK sistēmai

Līdz šim Latvijai asi pietrūcis inženieru, strādnieku, tehnologu – tagad jau nepietiek arī valsts ierēdņu – tādā garā turpinot, dotāciju sistēmu "zaļās" enerģijas privātajam biznesam neatcels nekad.
Sputnik

RĪGA, 7. janvāris – Sputnik. Latvijas valdība ignorēja Saeimas uzdevumu sagatavot likumdošanas iniciatīvas, kas ļautu tuvākajā laikā pielikt punktu skandalozajai OIK sistēmai - "zaļās" enerģijas obligātā iepirkuma komponentes sistēmai. Tādēļ Saeimai nekas neatliek, kā vien rakņāties pagātnē – jeb censties noskaidrot, kādēļ tika ieviesta OIK sistēma un kurš ir vainīgs vairākos ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos subsīdiju izmaksu procesā "zaļās" enerģijas ražotājiem.

Vakar, 6. janvārī, OIK izmeklēšanas komisija sapulcējās šī gada pirmajā sēdē, vēsta LSM. Tika uzaicināts Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis. Uz deputātu jautājumu par to, kā norit "zaļās" enerģijas subsīdiju saņēmēju pārbaude, valsts sekretārs atzina, ka viņa iestādē katastrofiski nepietiek darbinieku, un piebilda, ka 2019. gada augustā viņi noalgoja divus darbiniekus, kas jau decembrī jau bija pametuši darbu.

Kadru plūsmas iemesls ir nekonkurētspējīgs atalgojums valsts dienestā. Sevišķi trūkst darbinieku enerģētikas sektora un būvniecības kontroles jomā.

OIK afēra: deputāti sola jaunas krimināllietas

Taču starp pārbaudītajiem OIK sistēmas subsīdiju saņēmējiem atrasti masveida pārkāpumi – aptuveni 40% gadījumu, savukārt 5% - tie ir iespējamie kriminālpārkāpumi. Turklāt runa varētu būt par acīmredzamiem krāpšanās gadījumiem – kad tā vietā, lai ražotu elektroenerģiju no atjaunojamiem resursiem, stacijas pārkāpj likumu un dažkārt vienkārši pārdod atkāroti no Latvenergo iegādāto elektrību. Pēc Eglīša sacītā, daļa materiālu nodota policijai.

OIK – elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem, OIK atbalsta mehānisms Latvijā darbojas kopš 2008. gada, taču pēdējos gados izraisījis virkni skandālu un aizdomu par krāpšanos.