RĪGA, 30. decembris – Sputnik. Krievijas vēstnieka izsaukšana uz Polijas ĀM pēc Vladimira Putina sacītā par Polijas politiku pirms Otrā pasaules kara sākuma un pārrunām ar Hitleru – tas ir Varšavas mēģinājums sev par labu apspēlēt situāciju, paziņoja KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova raidījumā "Svētdienas vakars ar Vladimiru Solovjovu" telekanālā "Rossija 1".
"Kādēļ ir šāda reakcija, priekš kam izsauca vēstnieku? Ļoti vienkārši: lai uzreiz, momentāni izgrozīt šo situāciju sev par labu un pateiktu: "Nē, bija, varbūt, arī tā, taču ne gluži." Un izlikt atbilstošus akcentus," pateica Zaharova.
Diplomāte uzsvēra, ka Krievijas pozīcija attiecībā uz Otrā pasaules kara iznākumu jau 75 gadus paliek nemainīga. "Mums nav šaubu attiecībā uz Otrā pasaules kara iznākumu, tā juridisko aprakstu un tā juridisko nospraušanu Nirnbergas tribunālā," rezumēja Zaharova.
KF prezidents Vladimirs Putins decembrī vairākas reizes publiski rosināja jautājumu par Otrā pasaules kara notikumiem un attieksmi pret tiem mūsdienu Eiropā, par centieniem sagrozīt vēsturi. Tostarp runa bija par Polijas politiku. Tā, 18. decembrī preses konferencē Putins atgādināja, ka PSRS bija pēdējā Eiropas valsts, kura parakstīja ar Vāciju līgumu par neuzbrukšanu (Molotova – Ribentropa pakts). Tāpat Putins norādīja, ka padomju karaspēki ienāca Polijā saskaņā ar šo vienošanos, taču "pēc tam, kad Polijas valdība zaudēja kontroli pār saviem bruņotajiem spēkiem un pār to, kas notika Polijas teritorijā, un pati atradās jau kaut kur Polijas un Rumānijas robežas rajonā".
Aizsardzības ministrijas kolēģijas paplašinātajā sēdē 24. decembrī Putins pastāstīja par dokumentiem, kuros ir piefiksētas Polijas pārstāvju pārrunas ar Hitleru, kurš 1938. gadā piedāvāja izsūtīt ebrejus uz Āfriku, savukārt Polijas vēstnieks Vācijā Juzefs Ļipskis piedāvāja šajā sakarā viņam uzstādīt pieminekli. Runājot par šiem notikumiem, Putins nosauca Polijas diplomātu par "nelieti" un "antisemītu cūku".
Pēc tam KF vēstnieks Polijā Sergejs Andrejevs tika izsaukts uz Polijas ĀM, kur notika diskusija par Otrā pasaules kara sākuma vēstures jautājumiem un lomu, ko toreiz nospēlēja Polija. Pēc Andrejeva sacītā, saruna brīžiem bija skarba, un tās beigās pušu pozīcijas nenonāca pie kopsaucēja.
Krievijas diplomāts atzīmēja, ka Polija tiecas koncentrēt uzmanību uz Molotova – Ribentropa pakta, kurš kļuva teju par signālu kara uzsākšanai, taču aizmirst par Versaļas līgumu, kurš radīja pamatni vācu revanšismam, par 30. gadiem, kad rietumvalstis un Polija rosināja samierināšanas politiku attiecībā uz Hitleru ar vēlmi novirzīt vācu agresiju uz PSRS.
"Bija kaunpilnā Minhenes sazvērestība. Pašā konferencē Polija nepiedalījās, taču, kā pateica mūsu prezidents, uzstājoties NVS samitā, Poliju, tās intereses, Minhenes konferencē faktiski pārstāvēja Hitlers, par ko viņš vēlāk arī teica Polijas vadītājiem turpmākajās tikšanās reizēs," piebilda Andrejevs.
"Tādēļ tēze, kas šobrīd klīst apkārt dažādiem rietumu dokumentiem par it kā vienādo hitleriskās Vācijas un Padomju Savienības atbildību par Otrā pasaules kara sākumu, ir absolūti nepamatota," pateica vēstnieks, piebilstot, ka tā vienkārši ir vēstures falsificēšana.