RĪGA, 30. decembris – Sputnik. Vitamīna D izpēte sākās pagājuša gadsimta 20. gados, vēlāk noskaidrojās, ka tas ir taukos šķīstošs vitamīns, kas regulē fosfora un kalcija vielmaiņu.
Laikā, kad vitamīns D tika atklāts, vitamīni A, B un C jau bija zināmi, tāpēc tas saņēma alfabēta ceturto burtu.
Vitamīna D globālo deficītu mūsdienu cilvēka organismā pieņemts dēvēt par XXI gadsimta neinfekcijas pandēmiju.
Vitamīna D deficīta pazīmes:
- sāpes locītavās (kaulu sāpes);
- ilgstošas muskuļu sāpes (fibromialģija);
- muskuļu tonusa un masas zudums;
- pastāvīga saaukstēšanās (biežāk nekā 4-5 reizes gadā);
- nepamatota svīšana, kas nav saistīta ar hormonālajām pārmaiņām, fizisku slodzi un laikapstākļiem (visbiežāk – ar matiem klātajā galvas daļā);
- matu izkrišana;
- enerģijas trūkums, pastāvīga noguruma un miegainības sajūta;
- ilgi nedzīstoši zilumi un brūces (ar noteikumu, ja nesmēķējat un neesat diabētiķis);
- noskaņojuma pārmaiņas, līdz pat depresijai;
- palielināta apetīte;
- libido zudums.
Kā redzam, tamlīdzīgi simptomi atbilst simtiem slimību. Visbiežāk mums pat prātā neienāk padomāt par vitamīna D deficītu.
Vitamīns un prohormons
Vitamīns D ir vispārējs nosaukums. Pazīstamas divas tā formas: D2 (ergokalciferols) un Dr (holekalciferols), kā arī vairāk nekā 50 metabolīti, kas labāk pazīstami no asins analīzes – 25(ОН)D (D3) un 1,25(ОН)2D (D2).
Vitamīns D pieder taukos šķīstošo vitamīnu grupai un piedalās fosfora un kalcija vielmaiņā. Taču ar laiku zinātnieki konstatēja, ka vitamīna D molekulas formula līdzinās hormonu – sterolu molekulas struktūrai, tāpēc valda uzskats, ka vitamīns D vienlaikus ir gan vitamīns, gan prohormons.
Vitamīnu D2 mēs saņemam ar uzturu. To satur trekno zivju gaļa, mencas aknas, siers, sviests, gaļa, olu dzeltenumi, garneles, apelsīna sula, sēnes, sojas piens, zaļie lapu dārzeņi.
Vitamīns D3 sintezējas mūsu ādā B diapazona ultravioleto staru ietekmē.
D2 uzdzeram karoti olīveļļas
Dzīvnieku tauki pārtikā ir nepieciešami. Vēlami arī tādi vitamīni, kā C, B, K, A, kā arī kalcijs, magnijs un cinks.
Tā kā vitamīns D2 nonāk organismā ar pārtiku, svarīgi ir tas, kādā stāvoklī ir jūsu gremošanas sistēma. Kad vitamīns iesūcies zarnu traktā un nonācis asinīs, tas nokļūst aknās, kur notiek viens no aktivācijas posmiem.
Vitamīna D līmeni organismā ir svarīgi kontrolēt cilvēkiem, kuri lieto statīnus, un veģetāriešiem.
Galu galā vitamīns D ar asinīm nonāk nierēs, kur speciālu enzīmu iedarbībā pāriet aktīvā formā.
Vitamīns D vislabāk tiek uzņemts pirms pl. 16:00.
Preparāti tabletēs, pilienos un pulveros ir vitamīna starpposma forma. Tai jāiziet biosintēzes stadija, galīgais metabolisma ceļš mūsu organismā. Liela šī vitamīna doza ne vienmēr tiek uzņemta labi. Daudz svarīgāk ir nevis palielināt vitamīna devu, bet gan izraudzīties pareizo formu, kādā vitamīns tiek nogādāts organismā. Maksimāli biopieejamas ir preparātu liposomālās formas.
Vitamīnu D ieteicams uzņemt ēdienreizes laikā vai pēc tās, turklāt vēlams, lai uzturs saturētu dzīvnieku valsts izcelsmes taukus, vai aizvietojiet tos ar aukstās spiedes olīveļļu – tā jūs uzlabosiet vitamīna uzņemšanu, jo D vitamīns šķīst taukos.
Ja ciešat no aknu vai žults izvadceļu slimībām, vai nepietiekamas žults kvalitātes, uzsūkšanas problēmām, ieteicams izmantot vitamīna ūdenī šķīstošās formas, piemēram, akvadetrimu, kurā vitamīns D jau ir micelēts.
Sintezējam D3 no saules
Vitamīns D3 sintezējas ādā ultravioleto staru ietekmē.
Taču ne visiem Zemes iedzīvotājiem ir vienādi paveicies. Ja apvidus, kurā dzīvojat, atrodas virs 37.paralēles, saulainu dienu skaits tur vairs nav pietiekams, lai saņemtu organismam nepieciešamo vitamīnu devu. Pie tam Saules stari nokļūst uz ādas leņķī, kura dēļ vitamīna sintēze ādā nav pilnvērtīga.
Vitamīns D ir taukos šķīstošs, tāpēc tā sintēzei uz ādas jābūt hidrolipīdajai mantijai – nav vēlams iet dušā pirms sauļošanās un zināmu laiku pēc tās. Jebkādi šķēršļi, piemēram, smogs vai putekļi gaisā apgrūtina D3 vitamīna sintēzi ādā.
Vitamīna D sintēze ir atkarīga arī no ādas stāvokļa un krāsas. Cilvēkiem ar tumšu ādas krāsu sintēze ir pavājināta.
Zināmas korekcijas ievieš arī vecums – jo vecāks ir cilvēks, jo vājāka ir vitamīna D sintēze un uzņemšana.
Gandrīz visos iekšējos orgānos un audos ir pret vitamīnu D jutīgi receptori, tas aizsargā un sekmē visu sistēmu harmonisku un saliedētu darbu. Pret to jutīgi ir arī 1/6 visu gēnu.
Vitamīns D organismā uzkrājas aknās, aptuveni pēc 20-30 diennaktīm tas tiek izvadīts no organisma.
Ārstēšana ar lielām vitamīna D devām vienmēr notiek līdztekus kalcija rādītāju kontrolei asinīs, lai izvairītos no komplikācijām.
Vitamīns D ietekmē minerālu, ogļhidrātu, lipīdu vielmaiņu organismā, kaulu un muskuļu stāvokli. Tā deficīta apstākļos bērniem veidojas rahīts, pieaugušajiem – osteoporoze. Tāpat tas ietekmē sirds un asinsvadu sistēmas darbu, hormonu (testosterona, folikulostimulējošā, lutenizējošā hormona, dofamīna, serotonīna, kortizola...) sekrēciju, uztur imunitāti. Ar tā palīdzību iespējams koriģēt autoimūnās saslimšanas, piemēram, izkliedēto sklerozi, psoriāzi, tireodītu, kā arī ietekmēt gēnu slimības (Dauna sindromu).
Vitamīns D piedalās šūnu vielmaiņā, tam ir liela nozīme organisma jaunības atgūšānās.
D vitamīnu mēs varam saņemt tikai no uztura, pareizām insolācijām un preparātiem. Ņemot vērā tā lielo nozīmi, centieties vienmēr kontrolēt vitamīna D līmeni – tā jūs saglabāsiet jaunību, veselību un pozitīvu attieksmi pret dzīvi.