RĪGA, 30. decembris – Sputnik. Igaunijas prezidente savā pirms Jaunā gada intervijā pārsteidza ar atklāsmēm attiecībā uz krievvalodīgiem iedzīvotājiem. Pēc Kaljulaidas sacītā, viņa vienkārši ir pieņēmusi reiz viņai uzspiesto daļas Igaunijā dzīvojošo iedzīvotāju domāšanu: ja tu esi krievs, tad tas ir slikti. Tagad viņa uzskata, ka ir jāatsakās no šādas domāšanas.
Nekādas tendences Kaljulaidas sacītāja nevar redzēt – tas ir kārtējais simptoms tam, ka skaidra pasaules uzskata viņai nav, paziņoja Sputnik Latvija Igaunijas Cilvēktiesību informācijas centra direktors Aleksejs Semjonovs.
"Vienā pusē stāv nacionālistiskās domas un idejas, ko viņai iedvesa Igaunijā, otrā pusē – liberālā atmosfēra, kurā viņa pavadījusi lielāko dzīves daļu, atrodoties Eiropā. Šādiem nacionālistiem, kas atgriezušies no tolerantas vides, ļoti bieži gadās dažādi kognitīvie disonansi: sākumā viņa saka vienu, pēc tam – citu. Šie štampi un aizspriedumi veido savstarpēju konfliktu, ko viņa līdz kādam laikam pat neapzinās, paužot pretējas lietas," paskaidroja Semjonovs.
Pēc publicista domām, Kaljulaida nav viena, kam tas gadās. Semjonovs piemēra kārtā minēja esošo Latvijas aizsardzības ministru Arti Pabriku.
"Laiku pa laikam viņš izvelk ārā pret Krieviju vērstas, rusofobiskas sentences. Savulaik viņš mācījās ASV un atbrauca no turienes kā absolūti liberāls, runāja par Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem liberālā garā. Piemēram, viņš pateica, ka krieviem pieprasa būt lojāliem, taču viņi sen ir pierādījuši savu lojālumu - viņi godprātīgi maksā nodokļus, strādā Latvijas labā un neatbalsta nekādas radikālas idejas; tas, ka krievi "dzīvo savā pasaulē", viņiem, kā liberāļiem, ir jāņem vērā. To viņš teica sava ceļa sākumā, pirms kādiem 20 gadiem. Un par ko viņš ir pārvērties tagad? Nacionālistiskas idejas ir izstūmušas atmiņas par jaunības liberālajām vērtībām," konstatēja Semjonovs.
Pēc viņa domām tas pats patlaban notiek ar Kaljulaidu.
"No vienas puses ir tas, ko viņai kopš bērnības iedvesa igauņu nacionālistiski noskaņoti līdzcilvēki, no otras puses – Eiropas motīvi, no trešās – pragmatiskas pieejas mēģinājumi Igaunijas un Krievijas attiecību jautājuma atrisinājumam," nobeigumā sacīja Semjonovs.
Oktobrī Pabriks pasākumos, kuri tika veltīti Mores kauju 75. gadadienai, paziņoja, ka latviešu SS leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums, un aicināja godāt un "nevienam neļaut nomelnot" latviešu leģiona dalībnieku piemiņu. Nirnbergas procesā SS kopā ar SD, gestapo un Vācijas Nacionālsociālistisko partiju tika atzīts par noziedzīgu organizāciju.