RĪGA, 29. decembris – Sputnik. Mājokļa pieejamība 2019. gada trešajā ceturksnī Rīgā samazinājās, ņemot vērā dzīvokļu cenu straujo pieaugumu, kas savukārt bija vērojams algu kāpuma rezultātā. Darījuma vidējās cenas pieaugums Rīgā saistīts arī ar cenu kāpumu jauno un renovēto projektu segmentā, stāsta BB.lv.
Dzīvokļu jautājums
Šī gada trešajā ceturksnī mājokļa pieejamības indekss (MPI) Rīgā sastādīja 179,6. Tas nozīmē, ka ģimenei, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā (1335 eiro) un kas vēlas iegādāties dzīvokli ar 55 kvadrātmetru platību, ienākumi 2019.gada otrajā ceturksnī bija par 79,6% augstāki nekā būtu nepieciešams, lai atvēlētu ne vairāk kā 30% ģimenes ienākumu hipotekārā kredīta apkalpošanai.
Jāpiebilst, ka gada laikā MPI samazinājies par 8,1 punktu. Indekss sarucis, pieaugot dzīvokļa iegādes darījuma vidējai cenai un procenta likmēm, un vidējās algas pieaugums to nespēja kompensēt. Laiks, kas nepieciešams pirmās iemaksas sakrāšanai, pieauga aptuveni par vienu mēnesi un tuvojās 2 gadiem.
Neskatoties uz MPI mazināšanos, Rīga joprojām saglabā līdera vietu pieejamāko mājokļu reitingā Baltijā.
Cenas aug
Dzīvokļa vidējās cenas pieaugums Rīgā trešajā ceturksnī bija straujāks nekā iepriekš. To būtu iespējams pamatot gan ar būvdarbu izdevumu pieaugumu, gan darījumu īpatsvara pieaugumu jaunajos projektos. Aizvien lielāks skaits iedzīvotāju, ko savaldzinājuši augošie ienākumi un personīgā finansiālā situācija, dod priekšroku dzīvokļiem jaunajos projektos, kur cenu pieaugums trešajā ceturksnī arī bija straujāks. Pieaugot darījumu skaitam ar dārgajiem dzīvokļiem pieaug arī darījuma vidējā cena, kas savukārt "velk uz leju" mājokļa pieejamības indeksu.
Izīrējamo dzīvokļu stabili augstais pieprasījums varētu skaidrot, kāpēc darījumu skaita pieaugums ar padomju laika sērijveida dzīvokļiem ir aizvien pieticīgāks.
Divi gadi pirmajai iemaksai
Trešajā ceturksnī laika periods, kas bija nepieciešams mājsaimniecībai Rīgā, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 15% apmērā no neliela dzīvokļa cenas, tuvojās divu gadu periodam – sasniedza 23,6 mēnešus. Tāds bija rādītājs, ja plānots iegādāties dzīvokli padomju mājā. Mājokļa iegādei jaunā projektā vai renovēta dzīvokļa pirkumam nāktos krāt ilgāk – 34,7 mēnešus.
Salīdzinājumam: Tallinā laiks, kas nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 15%, sasniedza 28,6 mēnešus, Viļņā – 31,1 mēnesi.
Kā klājas kaimiņiem
Savukārt Tallinā šī gada trešajā ceturksnī MPI sastādīja 148,5.
Gada laikā tas krities par 5,7 punktiem, ņemot vērā dzīvokļa darījuma vidējās cenas straujajam pieaugumam, kas savukārt nivelēja vidējās algas kāpumu.
MPI Viļņā uzlabojies par 7,3 punktiem – līdz 141,6. Uzlabojumu noteica straujš vidējās algas pieaugums, jo veicināja darbaspēka nodokļu reforma Lietuvā, kas kompensēja dzīvokļa darījuma vidējās cenas un procentu likmju pieaugumu.
Ar valdību vajag dalīties
Atliek tikai piebilst, ka kvadrātmetru cenas Rīgā vairs zemākas nebūs. Gluži otrādi. Nekustamos īpašumus ir ērti aplikt ar nodokļiem, tāpēc šī sfēra tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem valsts budžeta ienākumu avotiem. To Latvijas valdība nemaz necenšas slēpt.
Ministru kabinetam nāksies pārdomāt nodokļu palielināšanas iespējas, lai palielinātu ienākumus un sadalītu tos nozaru vajadzībām, nesen paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele. Viņa minēja trīs sfēras, kurās iespējams celt nodokļus. Starp tām ir kapitāla pieauguma nodoklis, dabas resursu nodoklis par vidi piesārņojošu darbību un nekustamo īpašumu nodoklis. Viņķele uzsvēra, ka darbaspēka nodokļus palielināt nevajag.
Lai arī reiz šī ideja jau bija noraidīta, Viņķele apņēmusies atkal ierosināt jautājumu par 1% sociālo iemaksu atrēķināšanu no visiem nodarbinātajiem, tostarp arī no patenta maksas un honorāriem.