Gāze, Donbass, "pamuļķi" un ekonomika: Putina preses konferences galvenās tēmas

Krievijas prezidenta lielā preses konference ilga vairāk nekā četras stundas. Šajā laikā Putins atbildēja uz 77 žurnālistu jautājumiem. Sputnik apskatā – Krievijas prezidenta preses konferences galvenie ārpolitiskie jautājumi.
Sputnik

RĪGA, 20. decembris – Sputnik. Krievijas prezidenta ikgadējā lielā preses konference ilga vairāk nekā četras stundas, valsts vadītājs atbildēja uz vairāk nekā 70 jautājumiem par svarīgākajām, tēmām iekšpolitikā un ārpolitikā. Sputnik apkopoja būtiskākos prezidenta paziņojumus par starptautiskajām tēmām.

"Donbass pa tukšo netarkšķ"

Konfliktu Ukrainas dienvidaustrumos iespējams atrisināt tikai dialogā un pildīt vienošanos, nevis ar vardarbīgām metodēm, Putins norādīja preses konferencē.

"Ja arī turpmāk notiks mēģinājumi ar varu noslāpēt (konfliktu – red.), es domāju, ka to diezin vai izdosies paveikt. Ir tāda pazīstama frāze – "Donbass pa tukšo netarkšķ". Tā, protams, ir tāda huligāniska, kaujinieciska, taču tā ir cilvēku sirdīs, cilvēki tur ir lepni. Tāpēc diezin vai izdosies atrisināt problēmu ar kaut kādiem vardarbīgiem risinājumiem," paziņoja Putins.

Pēc Krievijas prezidenta domām, Kijevai nav vēlēšanās atrisināt Donbasa jautājumu mierīgā ceļā.

"Galvenā problēma ir tā, ka nav vēlēšanās, un līdz šim tā nav saskatāma – ne atrisināt jautājumu dialogā ar cilvēkiem, necensties radīt sev labvēlīgus apstākļus problēmas risināšanai ar vardarbīgiem paņēmieniem," teica Putins.

Viņš atzīmēja, ka uzskata par lietderīgu turpināt darbu "Normandijas formātā".

"Ir gan pozitīvs, ir lietas, kas rada bažas. Tās visas ir apspriežamas tēmas. Kopumā šajā ziņā darba turpināšana "Normandijas formātā" ir mērķtiecīga," teica Putins.

"Muļķības" un pieņemams risinājums gāzes jautājumā

Putins pauda pārliecību par to, ka Stokholmas arbitrāžas lēmums "Naftogaz Ukraini" prasībā par trīs miljardu dolāru piedziņu no "Gazprom" ir politisks.

"Kā jurists pēc savas pamata izglītības, esmu pārliecināts, ka šim Stokholmas arbitrāžas tiesas lēmumam ir nevis juridisks, ne tiesisks, bet drīzāk gan politisks raksturs. Viens no Stokholmas arbitrāžas tiesas lēmuma pamatojumiem – tur rakstīts: sakarā ar smago ekonomisko stāvokli Ukrainā. Tās ir kaut kādas muļķības," teica Krievijas prezidents.

Viņš uzsvēra, ka Krievija tomēr ņems vērā tiesas pieņemto lēmumu.

"Meklēsim visiem, tostarp arī Ukrainai pieņemamu lēmumu. Kā jau esmu vairākkārt teicis, neskatoties uz jauno infrastruktūras objektu, piemēram, "Ziemeļu straumes", "Ziemeļu straumes 2", "Turcijas straumes" celtniecību, saglabāsim tranzītu cauri Ukrainai," apliecināja Putins.

Viņš konstatēja, ka Maskava nevēlas saasināt gāzes tranzīta problēmu.

"Es domāju, mēs vienosimies. Starp citu, mēs esam ceļā pie vienošanās. Un mēs centīsimies, lai Ukrainas puse būtu gandarīta par šo vienošanos. Mums nav nekādas vēlēšanās saasināt situāciju enerģētikā vai kaut kā izmantot to, lai ietekmētu situāciju pašā Ukrainā. Mēs esam ieinteresēti, lai Ukraina normāli saņemtu resursu, un mūsu patērētāji Eiropā būtu mierīgi par to, ka mums ir normālas attiecības ar mūsu kaimiņiem," paskaidroja KF prezidents.

"Atdot Ļeņingradu"? Neviena no jums tagad nebūtu

Tos, kuri saka, ka Lielā Tēvijas kara laikā būtu bijis labi nodot Ļeņingradu, gribas nosaukt par pamuļķiem, teica Putins.

Putins atspēkoja apgalvojumu, ka Krievija "dzīvo uz padomju bāzes"

"Nacistiskās Vācijas dokumentos bija: daļu slāvu iedzīvotāju izmantot darbos, lielāko daļu – aiz Urāliem, uz ziemeļu teritorijām, izmiršanai. Runa bija ne vienkārši par valstiskuma saglabāšanu, runa bija par austrumslāvu etnosa, krievu un to pašu ukraiņu saglabāšanu... Tāpēc, kad dzirdu, ka "būtu bijis labi atdot Ļeņingradu" un tā tālāk, man gribas teikt: "Jūs esat pamuļķi, ja? Neviena no jums tagad nebūtu – to, kuri tā šodien spriedelē"," teica Putins.

Viņš nosodīja Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā nolemts 25. maijā svinēt Cīņas pret totalitārismu varoņu dienu un nacisms, fašisms un padomju režīms pielīdzināts totalitārismam.

"Šis Eiropas Parlamenta lēmums man ir zināms. Uzskatu to par absolūti nepieņemamu un nekorektu. Var jau pēc sirds patikas nolādēt gan staļinismu, gan totalitārismu kopumā, un zināmā mērā pārmetumi būs pelnīti... Taču pielīdzināt Padomju Savienību vai nolikt līdzās Padomju Savienību un fašistisko Vāciju – tie ir cinisma kalngali. Tātad cilvēki nezina vēsturi, neprot lasīt un rakstīt," akcentēja Putins.

Krievijas līderis atklāja, ka iecerējis rakstu par Otrā pasaules kara sākumu un notikumiem pirms tā. Putins ieteica Eiropas parlamentāriešiem iepazīties ar tālaika dokumentiem: "Kad lasi dažas lietas, viss kļūst absolūti skaidrs."

Kad politika kaitē ekonomikai

No politiski motivētiem ierobežojumiem ir jāatsakās sakarā ar kolosālajiem zaudējumiem, ko tie nodara pasaules ekonomikai, uzskata Putins.

"Mēs vairākkārt esam apsprieduši šo tēmu. Ir dažādi vērtējumi par sekām, ko nodarījušas sankcijas visiem šī ne īpaši patīkamā procesa dalībniekiem, taču slēdzieni ir aptuveni vienādi... Tātad labāk, protams, atbrīvoties no politiski motivētiem ierobežojumiem ekonomiskās darbības jomā. Tas rada kolosālus zaudējumus pasaules tirdzniecībai un pasaules ekonomikai," teica Krievijas līderis.

Maskava atbalsta attiecību normalizāciju ar Eiropas Savienību, piebilda Putins.

Pēc viņa vārdiem, neskatoties uz sankciju acīmredzamajiem trūkumiem, ir arī priekšrocības: Krievija ir panākusi izrāvienu aizsardzības jomā un importa aizvietošanā – parādījušās veselas nozares, piemēram, helikopteru dzinēju būve. "Krievijai izdevies saglabāt un attīstīt savu aizsardzības rūpniecību, atjaunot ražošanas bāzi, piešķirot 1 triljonu rubļu; pēc tam parādījās jaunākās bruņojuma sistēmas," teica Putins.

"Tā patīk lauksaimniecības attīstība – kāds izrāviens attīstībā – 24 miljardi (dolāru – red.) ir mūsu peļņa no eksporta. Tas ir neticami, pirms dažiem gadiem neviens nebūtu noticējis," teica Putins.

Valsts vadītājs zina, kas vajadzīgs Krievijai

Mēs jūs atbalstīsim: Putins atbildēja uz Sputnik Igaunija redaktores jautājumu

Komentējot ārvalstu politiķu skarbos, viņam adresētos izteikumus, Putins norādīja, ka viņam ir precīzi zināms, kas vajadzīgs Krievijai un kādas ir valsts intereses.

"Kas attiecas uz dažādu politisko darbinieku izteikumiem par Krieviju, par mani kā Krievijas valsts vadītāju, esmu jau sen pieradis to uztvert atbilstoši. Es zinu, kas vajadzīgs Krievijai un kādas ir manas valsts intereses, - uzsvēra Putins. – Lai kas un ko par mani teiktu, tam nav absolūti nekādas nozīmes salīdzinājumā ar fundamentālajiem uzdevumiem, kuru risināšanā ir ieinteresēta Krievija."