RĪGA, 2. decembris — Sputnik. Aptauja vides aizsardzības jautājumos ES, ko organizēja Eurobarometer, apliecināja: Latvijas iedzīvotājus apkāŗtējās vides aizsardzības jautājumos visvairāk satrauc atkritumu apjoma pieaugums, vēsta Grani.lv. Šādu atbildi sniedza 49% aptaujāto.
Aptauja notika visas ES valstīs 2019.gada oktobrī. Tajā piedalījās 27 607 respondentu, no viņiem 1007 cilvēki tika aptaujāti Latvijā.
Aptaujas rezultāti Igaunijā un Lietuvā liecina, ka šo valstu iedzīvotājiem lielākās raizes sagādā mežu izciršanas jautājums – tādu atbildi devuši 54% un 63% aptaujāto.
Ziņots, ka citu Eiropas valstu iedzīvotāji visbiežāk norādījuši, ka satraukti par klimata pārmaiņām.
Cīņu ar klimata pārmaiņām un apkārtējās vides saglabāšanas jautājumus par Eiropas Parlamenta svarīgāko uzdevumu uzskata 32% ES valstu iedzīvotāju. Nīderlandē šādu atbildi snieguši 46% aptaujāto, Dānijā – 50%, Zviedrijā – 62%.
Savukārt Latvijā tikai 15% aptaujāto uzskata, ka EP galvenais mērķis ir apkārtējās vides jautājumu risināšana.
Par ļoti aktuālu ekoloģisko problēmu ES uzskata arī gaisa piesārņošanu (35%) un jūru piesārņošanu (31%).
Jāpiebilst, ka atkritumu krīze Latvijā vērojama jau ilgu laiku. Patlaban Rīgā ieviests ārkārtas situācijas režīms sakarā arī atkritumu izvešanas problēmām. Risinājums vēl joprojām nav atrasts, tāpēc, iespējams, režīms tiks pagarināts līdz 2020.gada martam.
Kur slēpjas problēma
Šovasar Rīgas domē jau bija gatava vienošanās, kas atkritumu izvešanas tiesības uz 20 gadiem nodeva uzņēmumam "Tīrīga", starp kura dibinātājiem ir Rīgas pašvaldība un divi lielākie atkritumu izvešanas operatori, saistīti ar Latvijas bijušo premjerministru, oligarhu Andri Šķēli.
Rīgas pašvaldība jau sāka izdalīt līgumus ar "Tīrīga", kad Konkurences padome (Ekonomikas ministrijas pakļautībā esoša struktūra) paziņoja: šajā monopolā saskatāms konkurences principu pārkāpums. Septembra sākumā tika ziņots, ka līgums ar "Tīrīga" ir apturēts. Tika pieņemts lēmums ieviest "pagaidu regulējumu", tātad pašvaldība guva tiesības sameklēt pagaidu operatorus atkritumu izvešanai.
Kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pasludināja "ārkārtas situāciju", Rīgas domei radās pamats noslēgt līgumus par pilsētas apkalpošanu (ārpus konkursa) ar trim pašreizējiem operatoriem.
Ministru kabineta lēmumu par ārkārtas stāvokļa ieviešanu apstrīdēja Saeimas Tautsaimniecības komisija (priekšsēdētājs – Jānis Vitenbergs, partija "KPV LV"). Saeimas sēdē tika risināts Rīgai ļoti svarīgs jautājums – ja deputāti nebūtu ar balsu vairākumu atbalstījuši MK lēmumu, nebūtu normatīvās bāzes atkritumu izvešanas operatoru darbībai. Tātad nebūtu, kam izvest atkritumus no galvaspilsētas, un pilsēta ar 600 tūkstošiem iedzīvotāju stāvētu uz atkritumu kolapsa sliekšņa.
Pie tam situācija veidojas tā, ka divi no trim operatoriem, kuri pagaidām izved atkritumus no Rīgas, ir tie paši "Tīrīga" dibinātāji. Izdevumu apjoms atkritumu izvešanai un atkritumu pārstrādes infrastruktūras būvei nākamās monopolijas 20 gadu laikā pārsniedzis 600 miljonus eiro.