RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Šķēršļi, ko rada Igaunijas varasiestādes Sputnik Igaunija redakcijas darbā Tallinā, var veidot kārtējā pret Krieviju vērstā sankciju viļņa elementu, uzskata aģentūras un radio Sputnik galvenā redaktora vietnieks Andrejs Blagoridenko.
Sputnik darbu varēja ietekmēt Zeļenska vizīte
Savu viedokli Blagodirenko pastāstīja telekanāla NTV raidījuma "Svoja pravda" ēterā. Viņš pievērsa uzmanību fakta, ka notikumi, kas risinās ap Sputnik redakcijām Baltijas valstīs, nebūt nav nejauši un, iespējams, cita starpā saistīti arī ar Ukrainas prezidenta Vladimira Zeļenska vizīti Igaunijā un Lietuvā.
Viņš uzskata, ka Ukrainas prezidentam ir ļoti svarīgi "salīdzināt pulksteni" ar Baltijas valstīm, tāpēc viņa brauciens uz Tallinu un Viļņu kopumā ir loģisks.
"Man ir tāda sajūta, ka priekšā gaidāms kārtējais sankciju vilnis. Manuprāt, vakar WADA nāca klajā ar paziņojumu par to, ka Krievijai jāatņem Olimpiskās spēles, Eiropas čempionāts futbolā – tas, kas bijis pirms 2-4 gadiem," viņš atgādināja.
"Attiecībā uz notikumiem ap mūsu redakcijām Baltijas valstīs, ja to visu apkopot, veidojas noteikta loģiska ķēdīte, ka tas viss nav nejauši. Arī Zeļenska vizīte Baltijas valstīs arī iederas šajā gultnē," teica Blagodirenko.
Sakritība? Diezin vai
Aģentūras un radio Sputnik galvenā redaktora vietnieks atzīmēja, ka visās trijās Baltijas valstīs Sputnik "reāla", uz vietas strādājoša redakcija ir tikai Igaunijā. Aizvadīto četru gadu laikā nebija nekādu grūtību ar darbinieku atalgojuma, nodokļu un ofisa īres apmaksu, taču pavisam nesen radās problēmas.
"Burtiski pirms dažām nedēļām mums pa visiem kanāliem aprāva iespējas veikt maksājumus. Pretenzijas ir ļoti vienkāršas, Baltijas valstīs tās atkārtojas atkal un atkal. Viņi izvirza mums pretenzijas par to, ka nauda, ko valsts ziņu aģentūra "MIA Rossija segodņa" maksā saviem darbiniekiem Baltijas valstīs, esot netīra, teroristiska nauda," viņš pastāstīja.
Komentējot situāciju ar Sputnik Baltijas valstīs, Blagodirenko atzīmēja, ka valsts oficiālās amatpersonas kategoriski atsakās sazināties ar aģentūras žurnālistiem. Vēl vairāk, Sputnik pat nesaņem preses relīzes no valsts iestādēm un akreditāciju valsts līmeņa pasākumiem un preses konferencēm.
"Tā kā Igaunijā nav likuma par medijiem, nav arī oficiālas akreditācijas. Par propagandistiem viņi uzskata to, kas ienāks prātā tam vai citam ierēdnim," viņš konstatēja.
Jautājumā par situāciju ar Sputnik citās Baltijas valstīs, Blagodirenko atgādināja, kā tika aizturēts Sputnik Lietuva galvenais redaktors Marats Kasems un Sputnik Latvija galvenais redaktors Valentīns Rožencovs.
Kasemu aizturēja 2019. gada maijā Viļņas lidostā un aizliedza iebraukšanu Lietuvā uz pieciem gadiem – viņš pasludināts par "nacionālās drošības apdraudējumu".
Rožencovu 2018. gadā aizturēja Latvijas Drošības policija un organizēja viņam 12 stundas ilgu nopratināšanu. Pie tam abi galvenie redaktori ir Latvijas pilsoņi.
Preses brīvība Baltijā uz Sputnik neattiecas
Krievijas mediji un žurnālisti regulāri saskaras ar Baltijas valstu varasiestāžu uzbrukumiem un spiedienu. Krievijas Ārlietu ministrija norādīja, ka nepārprotami saskatāmas šo valstu koordinētu darbību un Krievijas mediju diskreditācijas kampaņu pazīmes.
Piemēram, Igaunijas valsts amatpersonām uzstājīgi ieteikts nesniegt nekādus komentārus "nepareizajiem" Krievijas medijiem, arī Sputnik Igaunija. Ierēdņi, kas nav ņēmuši vērā "rekomendācijas" saskaras ar kritiku un publisku nosodījumu, kā, piemēram, ministre Mailis Reps.
2019. gada jūlijā Viļņas apgabaltiesa deva atļauju bloķēt Sputnik Lietuva vietni valsts teritorijā pēc televīzijas un radio kompānijas LRT sūdzības par to, ka esot pārkāptas tās autortiesības. Vēlāk piekļuve resursam tika atjaunota.