RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Zviedrijas ārlietu ministre Anne Linde pasūdzējās, ka ārzemnieki, tostarp Krievijas iedzīvotāji, nevēlas apmeklēt valsti tās negatīvā tēla ārzemēs dēļ.
RIA Novosti vēsta, ka par to viņa paziņoja intervijā zviedru izdevumam Aftonbladet.
Pēc viņas sacītā, Zviedrijas imidžs mediju publikāciju dēļ arvien biežāk tiek saistīts ar organizēto noziedzību un bandītismu. Viņa paziņoja, ka atsevišķi mediji atspoguļo tikai negatīvus notikumus viņas valstī, un tas biedē ārzemniekus.
"Ir gadījies, piemēra, ka uzaicinātie Krievijas pilsoņu sabiedrības pārstāvji nebrauca pie mums uz tikšanās reizēm, baidoties no tā, ka pie mums nav droši. Tas var šķist muļķīgi, taču tā ir patiesība," paziņoja Linde.
Viņa ir pārliecināta, ka Zviedrijas valdībai un viņas ministrijai ir jāstrādā pie tā, lai "tiktu uzstādīts dezinformācijas aizslietnis un parādīts, ka valdība un policija dara visu iespējamo apšaudes un bandītisma apkarošanai, kuri patiešām mēdz notikt".
Anne Linde stājās Zviedrijas ĀM vadībā šī gada septembrī.
Prese sabiezē krāsas vai ceļ gaismā nopietnu problēmu?
Saskaņā ar mediju datiem, pēdējo gadu laikā Zviedrija no valsts ar zemu noziedzības līmeni pārgājusi pie slepkavību skaita līmeņa rādītājiem, kas ir ievērojami augstāki par Eiropas vidējiem. Sociālie uztraukumi ar automobiļu aizdedzināšanas gadījumiem un uzbrukumiem pirmās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem un pat nekārtības – tie vairs nav atsevišķi gadījumi.
Apšaudes valstī tagad ir tik izplatīta parādība, ka ziņas par tām vairs nav uz avīžu vāka, izņemot sevišķi vērā ņemamus notikumus vai tos, kas noveduši pie cilvēku bojāejas. Taču vēl pirms vienas paaudzes sprādzieni, kuru mērķis kļuva policija, bija ārkārtīgi reta parādība šajā valstī.
Vardarbības izaugsmi neatstāja bez uzmanības Zviedrijas skandināvu kaimiņi. Norvēģi tagad lieto frāzi "zviedru realitāte" noziegumu un sociālo uztraukumu aprakstīšanai.
2018. gada martā intervijā britu medijiem darba tirgus ministre Ilva Juhansona paziņoja, ka iesniegumu skaits par izvarošanas un seksuālās uzmākšanās gadījumiem "iet lejā, un lejā, un lejā". Patiesībā, viss notiek tieši otrādi, apgalvo žurnālisti, ko pēcāk pati Juhansona atzina ar savu atvainošanos.
Stefans Sinteuss, Malmes policijas priekšnieks, uzstājās ar kritiku "pārāk negatīviem" rakstiem par viņa valsti medijos. Taču viņš noklusēja to, ka pāris dienas pirms viņa vārdiem policijas iecirkni Malmē apmētāja ar granātām. Iepriekš sprādziena rezultātā Malmē tika iznīcināts policijas automobilis.
"Amatpersonas, jādomā, samierinājušās ar situāciju. Taču Rietumeiropas valstī miera laikos būtu prātīgi izskatīt šādu vardarbības līmeni kā nekontrolējamu," secināja pēc visa sacītā žurnāliste Paulīna Neudinga.