NATO militārais budžets 20 reizes pārsniedz KF aizsardzības izdevumus, taču alianse pastāvīgi ziņo par nepieciešamību investēt arvien vairāk un vairāk naudas "Krievijas savaldīšanai". Pēc alianses vadītāja sacītā, milzīgā starpība starp NATO un Krievijas militārajiem izdevumiem skaidrojama ar starpību dzīves līmenī un cenās, nevis alianses zemo efektivitāti.
Pēdējo gadu laikā NATO būtiski palielinājusi savu militāro klātbūtni Austrumeiropas valstīs, sevišķi Polijā un Baltijā, skaidrojot to ar nepieciešamību savaldīt "Krievijas draudus".
Stoltenberga aicinājumu "izlikt naudu no kabatām" atbalstīja tikai Baltijas valstīs, kuras palielina militāro budžetu, neraugoties uz problēmām ekonomikā.
Krievijas ĀM vairākkārt norādījuši, ka Vašingtonas paziņojumiem par mistiskajiem Krievijas draudiem ir noteikts mērķis, un tās nav rūpes par drošību Eiropas kontinentā, bet gan vēlme atrast jaunus pircējus Amerikas militārās ražošanas kompleksa produkcijai. Ar šo pašu mērķi skan pastāvīgie ASV prezidenta Donalda Trampa aicinājumi NATO sabiedrotajiem palielināt militāros izdevumus.