RĪGA, 22. novembris — Sputnik. Sākās Enerģētikas un klimata plāna 2030 projekta saskaņošanas ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm pēdējais posms, raksta Rus.db.lv.
Ministru kabinetā plāna projektu plānots apstiprināt 17. decembrī, lai līdz gada beigām iesniegt to Eiropas Komisijā.
Sīkāk par to, kā Latvija cīnīsies ar globālo sasilšanu, forumā "Enerģētikas un klimata plāns 2030 - ceļā uz ilgtspējīgu valsti" ceturtdien pastāstīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš.
Pēc viņa vārdiem, plānā ir ietverti vairāki pasākumi, kas vērsti uz transporta sektora ekoloģiskuma palielināšanu, piemēram, autoparka atjaunošana un sabiedriskā transporta izmantošanas veicināšana. Plāns paredz arī aktivizēt "zaļākas" degvielas izmantošanu plašā patēriņā, lauksaimniecībā, sabiedriskajā transportā, komerctransportā.
Ekonomikas ministrijas pārstāvis paziņojis, ka iepriekšminēto pasākumu īstenošanai līdz 2030. gadam būs nepieciešami 6 miljardi eiro. Iespējamie finansēšanas avoti - eirofondi, pašvaldību ikgadējie budžeti, emisiju kvotu izsoles un citi.
"Ar gudru publiskā finansējuma izmantošanu šādi pasākumi ir īstenojami," uzsvēra Kauliņš.
Premjerministrs Krišjānis Kariņš arī uzskata, ka pareiza klimata politika palīdzēs uzlabot Latvijas labklājību.
Videouzrunā foruma dalībniekiem viņš atzīmēja, ka Latvija daudzus gadus pretojusies klimata politikai, jo tā tika uzskatīta par papildu slogu.
"Tomēr mana valdība saka pretējo - klimata politika ir Latvijas iespēja, lai celtu labklājību, bet tas prasīs paradumu un domāšanas maiņu," sacīja Kariņš.
Premjers uzsvēra, ka Latvijā ir daudz enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem, taču divas trešdaļas energoresursu joprojām tiek importētas, tai skaitā no Krievijas.
"Mums ir jāmazina imports, kas sakrīt ar Eiropas Savienības mērķiem. Tāpēc ir jādomā par ēku energoefektivitāti, kas nozīmē - jo mazāk patērējam enerģiju, jo mazāk tā mums ir jāimportē," teica Kariņš.