RĪGA, 18. novembris — Sputnik. Ārvalstniekiem nav kopīga priekšstata par Latviju, un kopumā tie ir ļoti dažādi. Taču koptēlu radīt nav viegli – par to atbild vairākas iestādes, raksta Lsm.lv, atsaucoties uz Latvijas Radio.
"Mēs esam normāla valsts. Jā, mēs esam, no vienas puses, blakus Krievijai, no otras puses, citi saka – jūs esat tās trīs Baltijas valstis, kur ir Baltijas ceļš, jūs esat vienotas. Citi saka, jūs esat Austrumeiropa, bijušais padomju bloks. Tie, kam patīk sports, tie zina caur Porziņģi, tie, kam patīk klasiskā mūzika, tie zina caur mūsu operas māksliniekiem Metropoles operā," stāstīja Latvijas institūta vadītāja Vita Timermane-Moora.
Patlaban par Latvijas tēla veidošanu atbild Latvijas Institūts un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kā arī politikas veidotāji un sabiedrība. Timermane-Moora atzīmēja, ka patiesībā diskusija par Latvijas tēlu nepārtrūkst, taču vienota viedokļa nav. Tomēr institūta vadītāja atzina: tas ir labs, lai arī nav vienots.
"Tas, ko Latvijas Institūts var darīt, mēs varam dot šo vienoto informāciju jeb saskaņot to informāciju, ko mēs lietojam. Kā tas var notikt? Man ir liels pārsteigums un - no otras puses - liels prieks par mūsu eksportējošiem uzņēmumiem, kas ir gan eksportēt spējīgi, gan inovatīvi, gan attapīgi visādos veidos. Un tā ir milzīga iespēja šajos uzņēmuma reklāmas mārketinga materiālos mazliet runāt arī par Latviju. Jo ne visi šie uzņēmumi sevi pozicionē kā Latvijas pakalpojumu vai Latvijas produktu," stāstīja Latvijas Institūta direktore.
Pēc viņas domām, galvenais – lai par Latviju domātu kaut ko labu. Patlaban tas izmanto virkni platformu saziņai ar auditoriju, arī Instagram, kur tiek publicētas aktuālas fotogrāfijas un memi. Tomēr pagaidām lapai ir tikai 360 abonenti.
Viens no klupšanas akmeņiem tēla veidošanā esot tas, ka pašvaldības, kas laiž klajā materiālus par sevi kādā svešvalodā, nepiebilst neko par Latviju. Piemēram, Jūrmalas bukletos neesot norādīts, ka pilsēta atrodas Latvijā.
Mērķauditorija, kas interesējas par Latviju, ir izglītoti cilvēki, labi informēti, kas ir Latvija, tomēr dažādām cilvēku grupām izpratne ir atšķirīga.
Institūta direktore atzīmēja, ka izveidot vienotu tēlu traucē arī finansējuma trūkums. Institūta pamatbudžets esot tikai 93 000 eiro gadā, bet pamatvajadzībām kopā nepieciešami vismaz 145 000 eiro. Vajadzīgā nauda tiekot piesaistīta no Eiropas fondiem.
Neskatoties uz to, ka valsts ekonomiskā tēla veidošana ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras uzdevums, Latvijas Institūts palīdz ekonomisko tēlu sasaistīt ar kultūru, vēsturi un citām vērtībām.