Igaunijas Zemessardzes vadītājs vēlas izdalīt ieročus pa mājām

Igaunijas speciālo uzdevumu spēku bijušais komandieris Riho Juhtegi, Brīvprātīgās aizsardzības savienības (Kaitseliit) komandieris organizācijas 101.gadadienas svētkos atklāja, kā plāno celt tās efektivitāti.
Sputnik

RĪGA, 17. novembris — Sputnik. tuvākajā laikā gaidāmo igauņu zemessardzes teritoriālo formējumu pastiprināšanu un paplašināšanu apsolījis militarizētās Brīvprātīgās aizsardzības savienības (Kaitseliit) komandieris Riho Juhtegi organizācijas 101.gadadienas svētkos, vēsta Sputnik Igaunija.

Svinīgie pasākumi par godu Kaitseliit dibināšanas 101.gadadienai notika Tartu. Svētku dalībnieki nolika vainagus pie pieminekļa Igaunijas neatkarības cīnītājiem, kuri gājuši bojā 1918.-1920.gadu pilsoņu karā un apmeklēja svētku koncertu.

Franču karavīri māca igauņu saliniekus atvairīt tanku uzbrukumus

Kaitsellit komandieris, brigādes ģenerālis Riho Juhtegi, kurš pārņēma Aizsardzības savienības vadību 2019.gada vasarā pēc speciālo uzdevumu spēku komandiera posteņa, atklāja plānus par organizācijas attīstības tālākajām perspektīvām. Pēc viņa domām, Kaitseliit ir organizācija, kurā visi interesenti var sameklēt nodarbi sev pa spēkam, iespējām un interesēm.

"Mūsu lielākā vienība ir Harju apriņķī, lai arī dalības procents tur ir mazs. Turpinās cilvēku aizplūšana uz lielpilsētām, tāpēc provincē vienības samazinās," piezīmēja Juhtegi.

Viņš uzskata, ka par vienu no Kaitseliit popularizācijas pasākumiem būtu atļauja tās locekļiem glabāt dienesta ieročus mājāa, nevis apriņķa vienību štābu ieroču telpās. Juhtegi uzskata, ka tam jānodrošina reaģēšanas ātrums un efektivitāte valsts apdraudējuma gadījumā.

Pēc Igaunijas neatkarības iegūšanas 1991.gadā Kaitseliit locekļiem jau bija iespēja glabāt dienesta ieročus mājās – "Krievijas agresijas" gadījumam, taču lielais skaits nelaimes gadījumu ar šaujamieroču pielietošanu alkohola reibuma stāvoklī lika pieņemt lēmumu – glabāt tos apriņķa vienību štābu ieroču telpās.

Igaunija palielina zemessargu Kaitseliit finansējumu

Igaunijas Aizsardzības savienība (Kaitseliit) nodibināta 1918.gada 11.novembrī pēc vācu okupācijas beigām Igaunijā sakarā ar Vācijas kapitulāciju. Kaitseliit uzdevums bija – sagatavot rezervi armijai un partizānu kustībai pretinieka iebrukuma gadījumā.

Lielā Tēvijas kara laikā daudzi Padomju varas izformētā Kaitseliit locekļi vācu okupācijas iestāžu organizēto pašaizsardzības vienību "Omakaitse" sastāvā aktīvi piedalījās cīņā pret vietējiem padomju aktīvistiem un Sarkanās armijas vienībām.

1990.gadā atdzimusī Aizsardzības savienība saņem valsts finansējumu un ir pakļauta Aizsardzības ministrijai – tā darbojas kā ASV Nacionālā gvarde. Šodien tās sastāvā līdz ar jauniešu un sieviešu organizācijām ir aptuveni 26 tūkstoši cilvēku. Kaitseliit budžets 2019.gadā sastādīja 34,5 miljoni eiro.