RĪGA, 13. novembris – Sputnik. Trūcīgu sirmgalvju Vācijā ir samērā nedaudz. Taču to cilvēku skaits, kam knapi pietiek pensijas, kļūst arvien lielāks, raksta DW.
Vācijā minimālās pensijas ierastā nozīmē nav. Par orientieri kalpo summa 512 eiro apmērā – ar to var rēķināties pensionārs, kurš saņēma minimālo algu. Taču principā pensijas apmērs tiek noteikts ar pensijas iemaksu summu, kas uzkrātas darba gados: jo tās ir augstākas, jo lielāka būs pensija.
Princips ir vienkāršs, bet ne ideāls: šodien jau vairāk nekā pusmiljons Vācijas sirmgalvju nonāca situācijā, kad bez valsts palīdzības viņi nevar iztikt. Kopš 2003. gada viņu skaits ir palielinājies divas reizes.
Cilvēkam, kura summārie ienākumi nepārsniedz 865 eiro mēnesī, ir tiesības saņemt sociālo pabalstu, kas sedz izmaksas par dzīvesvietas īri un apkuri, apģērbu, medicīnas apdrošināšanu. Pabalsta apmērs var atšķirties atkarībā no konkrēta gadījuma, tāpat tas atšķiras dažādās federālajās zemēs: kaut kur, piemēram, ir dārgāka mājokļa īre un tml.
Vācijā ir izveidojies konsenss, ka šāda sociālā pabalsta modelis pensionāriem neder. Pirmkārt, viņi ir pelnījuši pensiju, "kā cieņas izrādīšanu par viņu darbu". Otrkārt, skaitās, ka pēc valsts palīdzības šodien jau varētu vērsties vēl vismaz pusmiljons cilvēku, taču nedara to kauna izjūtu un savu tiesību nezināšanas dēļ.
Taisnīguma jautājums
Strīdā par bāzes pensiju svarīga nozīme ir sarunām par taisnīgumu. Kāds dēvē par netaisnīgu to, ka bāzes pensijas ieviešana palielinās slogu jauniešiem, kuri šobrīd veic pensiju iemaksas; savukārt kāds uzskata par netaisnīgu to, ka bāzes pensija esošajā veidā tiks daudziem no tiem, kam tā nav nepieciešama.
Klasisks piemērs skaitās "zobārsta sieva": iespējams, viņa pati saņēma maz, palīdzot vīra-ārsta kabinetā, toties viņa lielās pensijas pietiks abiem.
Sabiedrības diskusijās Vācijā nereti tika minēts Nīderlandes piemērs – tur bāzes pensiju 1200 eiro apmērā katru mēnesi izmaksā tikai ar vienu vienīgu nosacījumu: pretendentam tās saņemšanai jānodzīvo valstī 50 gadus. Ja pensionārs ir veicis arī iemaksas pensiju fondā, tad pensijas apmērs būs lielāks.
Tai paša laikā Vācijā 1200 eiro – nav minimālais, bet gan vidējais pensijas apmērs, pēc iespējamās nodokļu nomaksas un medicīniskās un aprūpes apdrošināšanas atskaitēm.
Bāzes pensija: cik un kam
Lai garantētu pienācīgas vecumdienas, kā arī atbrīvotu trūcīgos pensionārus no nepatīkamas došanās uz sociālajiem dienestiem un palīdzības prasības iesniegšanas, valsts aizdomājās par problēmas risinājuma ceļiem. Viens no tiem ir bāzes pensija. Vācijas koalīcijas valdība 2017. gada vēlēšanu beigās solīja vienoties par pensiju reformu.
Pārrunas ievilkās, taču aizritējušajā svētdienā puses paziņoja par kompromisa panākšanu.
Galvenie reformas punkti: bāzes pensijai jābūt virs esošā sociālā pabalsta ne mazāk par 10%. 35 gadu darba stāžā ieskaitīs gadus, kas pavadīti bērna kopšanas atvaļinājumā, un radu kopšanas laiks.
Politiķi – gan koalīcijā, gan Merkeles partijā – ilgi strīdējās par to, vai ir un cik detalizēti jāpārbauda tas, vai tiešām pretendentiem ir nepieciešama bāzes pensija. Beigās valdība nolēma pārbaudīt tikai pensionāru ienākumus. No pazemojošās došanās uz sociālajām iestādēm viņus atbrīvos: dati par ienākumiem automātiski nonāks pensiju fondos no nodokļu iestādēm.
Pielikums ir jūtams, sevišķi sievietēm – viņu skaits ir daudz lielāks to cilvēku vidū, kas šodien saņem zemu pensiju. Teiksim, friziere, kura pelnīja minimālo algu un devās pelnītā atpūtā ar pensiju 513 eiro apmērā, var rēķināties ar tās palielinājumu līdz 961 eiro.
Personas, kuru summārie ienākumi nepārsniedz 1250 eiro un kuri atbilst pārējiem šīs sociālās programmas nosacījumiem, var rēķināties ar bāzes pensiju. Lai izvairīto no netaisnības, ģimenēs tiks aprēķināta bāzes pensijas nepieciešamība pēc kopējiem ienākumiem. Ja summārie precēto ienākumi pārsniedz 1950 eiro, bāzes pensiju viņi nesaņems. Kas nav uzkrājis 35 gadus darba stāža, arī nesaņems tiesības uz bāzes pensijas izmaksu.
Papildu izdevumu summu reformas īstenošanai varasiestādes pagaidām nenosauca – saskaņā ar kāda ministra datiem, budžetā varētu būt nepieciešams līdz pat 1,5 miljardam eiro gadā. Izmaiņas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.