Saistībā ar strādnieka nokrišanu no FM ēkas jumta no amata atkāpās VNĪ valdes locekle

Kitija Gruškevica uzņēmās morālu atbildību par strādnieka bojāeju Finanšu ministrijas jumta remontdarbu laikā.
Sputnik

RĪGA, 13. novembris – Sputnik. Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica iesniegusi atlūgumu sakarā ar strādnieka bojāeju Finanšu ministrijas (FM) jumta nomaiņas laikā, vēsta BNN.

Pagājušajā nedēļā Finanšu ministrijas ēkas jumta nomaiņas darbu laikā nokrita un gāja bojā viens no strādniekiem. Saskaņā ar Latvijas Televīzijas informāciju, strādnieks atradies uz jumta bez drošības troses. Turklāt viņš, iespējams, tika nodarbināts nelegāli. Ēkas īpašnieks, kurā atrodas Finanšu ministrija, ir VNĪ, tas arī bija jumta nomaiņas organizators.

"Esmu gatava atkāpties no valdes locekļu amata pienākumu pildīšanas, uzņemoties morālu atbildību par notikušo Smilšu ielā 1. Uzskatu, ka šāds lēmums ir svarīgs gan VNĪ reputācijai, gan tālākai uzņēmuma attīstībai un akcentēs darba drošības jautājumus būvniecības nozarē un sabiedrībā kopumā," pateica Gruškevica, kas VNĪ valdē atbildēja par attīstības un būvniecības projektiem.

VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis paziņoja, ka kompānijas padome ir saņēmusi viņas iesniegumu.

"Kaut arī par notiekošo Smilšu ielas 1 ēkas jumta nomaiņas darbu būvlaukumā ir atbildīgs būvnieks, Gruškevica ziņojusi padomei par savu nodomu atkāpties, un padome iesniegumu ir pieņēmusi," paskaidroja viņš.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Latvija ieņem trešo vietu ES nāvju skaita daudzuma ziņā darba vietā, piekāpjoties vien Luksemburgai un Rumānijai. Absolūtais vairākums nelaimes gadījumu darbā Latvijā – 80% letālu un 65% smagu – notiek tādās nozarēs, kā būvniecība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, transports un noliktavu glabāšana, kā arī pārstrādes rūpniecībā.

Nāvju skaits darbavietā Latvijā pērn pieaudzis gandrīz par trešdaļu

Riska grupā ietilpst nepieredzējuši darbinieki un vīrieši kopumā: 2018. gadā 35% reģistrēto nelaimes gadījumu notika ar darbiniekiem, kuru darba stāžs bijis mazāk par gadu, savukārt 65% - ar vīriešiem, tostarp 78% smagu un 96% letālu nelaimes gadījumu.

Taču praktiski visas traumas un nāves varēja novērst: 85% visu reģistrēto nelaimes gadījumu, 84% smagu un 72% letālu gadījumu 2018. gadā notika darba aizsardzības noteikumu vai instrukciju neievērošanas, nepareizu vai nepieļaujamu darba metožu izmantošanas vai darbinieku neuzmanības dēļ.