RĪGA, 12. novembris – Sputnik. Pieprasījums pēc jauniem ārstiem no Latvijas ārzemēs ir ļoti liels, pastāstīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs Latvijas Televīzijas raidījuma Rīta panorāma intervijā.
Kalējs apgalvo, ka gadā no nozares aiziet vai aizbrauc uz ārzemēm ap 200 ārstiem. No 200 jaunajiem ārstiem, kuri nākamgad plāno iestāties rezidentūrā, jau gandrīz puse saka, ka Latvijā nestrādās.
Viņš neizslēdz, ka ātrums, kādā Latvija zaudē ārstus, var pieaugt, ja nebūs nodrošināts solītais algas palielinājums. Piemēram, rezidentiem ārzemju slimnīcās rezidentūra, kā arī dzīvošana, tiek apmaksāta, savukārt ienākumi uz rokas sastāda ap 2 tūkstošiem eiro.
Tāpat Kalējs atgādināja, ka, saskaņā ar Eiropas Savienības tiesas lēmumu, ārsta izglītība pieder nevis valstij, bet gan indivīdam.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, pēdējo trīs gadu laikā Latviju pameta vidēji 100 ārstu gadā, un, pēc asociācijas domām, nav pamata uzskatīt, ka tuvāko gadu laikā situācija mainīsies.
Asociācijā skaidroja, ka jaunie ārsti – tie ir cilvēki vecumā no 25 līdz 35 gadiem, kuri strādā vidēji 240 stundas mēnesī vairākās vietās. Jaunākā rezidenta likme Latvijā ir par 30-55% zemāka, nekā citās Baltijas valstīs: bruto likme Lietuvā sastāda 1 345 eiro, Igaunijā – 2 083 eiro, bet Latvijā – 950 eiro.
Saskaņā ar Valsts kontroles rīcībā esošo informāciju, tikai 65% jauno ārstu paliek Latvijas darba tirgū pēc diploma saņemšanas, savukārt 55% mediķu un palīgpersonāla valstī ir vecāki par 50 gadiem.
Saskaņā ar Ārstu biedrības datiem, kura palīdz mediķiem noformēt darbam ārzemēs nepieciešamos dokumentus, pieprasījuma topā ir VFR, Lielbritānija un Zviedrija. 2016. gadā Latvija emigrācijas iemesla dēļ palika bez 102 ārstiem, savukārt vēl pirms gada pazaudēja vēl 85.