RĪGA, 8. novembris — Sputnik. Igaunijas mediji stāsta, ka valsts ģimnāziju Kohtla-Jervē masveidā pamet krievvalodīgie skolēni, vēsta Sputnik Igaunija.
Kohtla-Jerve ir rūpnieciska pilsēta valsts ziemeļaustrumos, 80% pilsētas iedzīvotāju ir krievi. Igauņi sastāda vien 15% iedzīvotāju.
Līdz 2019.gada rudenim pilsētā bija trīs ģimnāzijas. Viena – igauņu, divas – krievvalodīgajiem skolēniem. Pilsētā ir arī piecas pamatskolas. Rudenī Kohtla-Jervē durvis vēra jauna valsts ģimnāzija. Atšķirībā no krievvalodīgajām ģimnāzijām, kur 60% priekšmetu tiek pasniegti igauņu valodā, 40% - krievu un citās valodās, šajā skolā mācības notiek tikai igauņu valodā.
Pirmo divu mēnešu laikā ģimnāziju pametuši vairāk nekā 10% skolēnu, vairāk nekā 30 ģimnāzisti pārgājuši uz citām skolām. Pēc publikācijām medijos ģimnāziju apmeklēja Izglītības ministrijas delegācija.
Pie tam IZM neuzskata, ka ka skolēnu masveida lēmums pamest Kohtla-Jerves valsts ģimnāziju radītu problēmu – ierēdņi uzskata, ka tas demonstrē: problēmas ir nevis pašā ģimnāzijā, bet gan skolās, no kurām skolēni atnākuši.
"Valsts ģimnāzija labi ataino stāvokli pamatskolās un to vājās puses. Šeit jārunā ne tikdaudz par valodas problēmām, bet arī par citām lietām," atzīmēja IZM Skolu tīkla nodaļas vadītājs Raivo Trummals.
Viņš paziņoja, ka skolēni pametuši ģimnāziju visdažādāko iemeslu dēļ – no neērta transporta, līdz negatīvai attieksmei pret virtuvi.
"Bija arī tādi, kam nebija pietiekamas motivācijas vai vēlmes mācīties igauņu valodā, jo viņi plāno turpināt mācības aiz robežām," viņš piebilda.
Ministrijas pārstāvji uzskata, ka skolēnu masveida lēmums pamest nesen atklāto ģimnāziju ir tipiska situācija Igaunijā. Piemēram, valsts ģimnāziju Jehvi (pārsvarā krievvalodīga pilsēta valsts ziemeļaustrumos) pirmajā gadā pametuši 14% skolēnu.
Igaunijas parlamenta deputāts, citvalodu skolēniem paredzētās igauņu valodas mācību grāmatas autors Mihails Staļnuhins uzskata, ka igauņu valodas nodarbību krievu bērnudārzos un skolās jau tagad ir tik daudz, ka, varētu domāt, jebkuram bērnam vajadzētu apgūt valsts valodu. Taču tas nenotiek.
Pēc Staļnuhina domām, tā noticis tāpēc, ka 28 gadu laikā valsts nav spējusi nodrošināt pienācīgu igauņu valodas apmācību. Valstī nav pietiekama skaita kvalificētu skolotāju un kvalitatīvu mācību līdzekļu. Paši igauņi ļoti nelabprāt strādā par skolotājiem krievu skolās un ģimnāzijās. Taču vainu par sliktām igauņu valodas zināšanām pie tam nez kāpēc uzveļ pašiem skolēniem un krievu skolām valstī.