Lietuva ir gatava atgriezt Norvēģijai regazifikācijas kuģi un nopirkt citu

Lietuvā arvien biežāk sākuši runāt par to, ka regazifikācijas kuģis Independence, kurš tiek īrēts no Norvēģijas, var tikt aizstāts ar mazākas jaudas kuģi; arī Klaipedos nafta valde nenoliedz, ka pēc 2024. gada kompānija varētu nopirkt citu kuģi.
Sputnik

RĪGA, 6. novembris – Sputnik. Valsts kompānijas Klaipedos nafta valde pieņēmusi lēmumu līdz 2024. gada beigām izpirkt īrēto SDG kuģi-termināli Independence vai iegādāties citu kuģi, paziņoja kompānija. Galīgajam lēmumam par konkrēta kuģa izvēli un nosacījumiem jābūt pieņemtam līdz 2022. gada beigām.

Klaipedos nafta valde uzdevusi kompānijai līdz 2020. gada aprīlim vienoties ar bankām par kuģa iegādi, savukārt līdz 2021. gada maija beigām – saskaņot ar Eiropas Komisiju valsts palīdzības saņemšanu. Iepriekš ziņots, ka šim nolūkam plānots paņemt 121-160 miljonu eiro aizdevumu.

Bordāns sameklējis Latvijas SDG termināļa pretiniekus Krievijā

Turklāt SDG termināļa uzturēšanas izmaksu samazināšanas nolūkos valde pieņēma lēmumu aizņemties no Ziemeļu investīciju bankas (NIB) līdz pat 135,5 miljoniem eiro uz 26 gadiem, iesniedzot valsts garantijas.

Kredīts būs paredzēts kuģa īres maksai, ar sadalīšanu līdz 2044. gadam.

Tāpat tika pieņemts lēmums vērsties Valsts enerģētikas regulēšanas padomē (VERT) sakarā ar jautājumu par patērētāju izmaksu samazinājumu par 27 miljoniem eiro termināļa uzturēšanai ik gadus jau no 2020. gada. Saskaņā ar VERT datiem, 2018. gadā nodoklis par SDG termināļa uzturēšanu sastādīja 84 miljonus 931 tūkstoti eiro, savukārt šogad plānots iekasēt 93 miljonus 792 tūkstošus eiro.

Klaipedos nafta valdes lēmumi vēl ir jāapstiprina kompānijas akcionāriem.

Atgādināsim, ka galvenais slogs par SDG termināļa uzturēšanu gulstas uz minerālmēslojumu ražotāja Achema – tas ir lielākais gāzes patērētājs Lietuvā. Kā vienu no termināļa uzturēšanas izmaksu samazināšanas alternatīvām rūpnīca iepriekš jau piedāvājusi valdībai aizvietot kuģi Independence ar citu – mazākas jaudas kuģi, jo tāds gāzes apjoms, kuru gada laikā var regazificēt Klaipēdas terminālī, pašai Lietuvai nav vajadzīgs, savukārt palielināt eksportu uz kaimiņvalstīm neizdosies – kaimiņi izvēlas pirkt lētāku cauruļvadu gāzi pie Gazprom.