RĪGA, 3. novembris – Sputnik. NATO karavīri sūdzas, ka dienesta laikā Baltijas valstīs viņus "vajājuši krievi", raksta dāņu avīze Jyllands-Posten.
Izdevums vēsta, ka Nīderlandes lidotāju dzīvesbiedrēm it kā periodiski zvanījuši nepazīstami cilvēki, kuri runājuši angļu valodā ar "krievu akcentu" un uzdevuši dīvainus jautājumus, piemēram, "vai jūs zināt, ko patlaban dara jūsu partneris?" un "vai viņam nevajadzētu labāk doties mājup?"
Avīze klāsta, ka saskaņā ar aizsardzības vadības datiem, dāņu karavīru ģimenes Baltijas valstīs vēl nav sastapušās ar vajāšanu, taču reiz uzlauzts karavīra personīgais mobilais tālrunis, un vēl divi kareivji sastapušies ar mēģinājumiem iegūt viņu personas datus.
Aizsardzības ministre Trīne Bramsena solīja uzlabot NATO kareivju ģimeņu aizsardzību. 2007.gadā Baltijas valstīs tika izstrādāta gaisa telpas novērošanas un kontroles sistēma. Gaisa policijas lomu Baltijas valstīs pilda alianses lidmašīnas, kas dislocētas Lietuvā un Igaunijā, tāpēc alianses valstis sūta karavīrus uz Baltijas reģionu.
Vienlaikus Baltijas valstu politiķi pastāvīgi runā par it kā augošajiem "Krievijas draudiem" un rada mītu par iespējamo Krievijas "uzbrukumu" valsts iedzīvotāju vidū, lai pamatotu alianses lielā kontingenta klātbūtni. Pie tam tādu paziņojumu fonā Lietuva paraksta ar ASV aizsardzības līgumus par lielām summām un audzē militārās tehnikas skaitu reģionā.
Maskava ne vienu reizi vien uzsvērusi, ka Krievija neplāno nevienam uzbrukt. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paskaidroja, ka Ziemeļatlantijas alianse vairo rusofobo noskaņojumu un izmanto Eiropas valstu histēriju par iespējamo "Krievijas agresiju", lai dislocētu pēc iespējas vairāk kara tehnikas un kontingenta austrumu flangā.
Pie tam Baltijas valstīs ne vienu reizi vien izskanējušas apsūdzības pret "krievu hakeriem" un specdienestiem, kuri ir kā cenšoties vākt informāciju un sekot Baltijas valstu iedzīvotājiem, taču ne reizi nav sniegti tādas izsekošanas pierādījumi. Krievijai vairākkārt nācies atspēkot tamlīdzīgas apsūdzības.