RĪGA, 2. novembris — Sputnik. Ziemeļatlantijas alianses padomes delegācijas vizīti Kijevā ar ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu priekšgalā 30.-31. oktobrī aptumšoja Budapeštas apņemšanās joprojām aizsargāt Aizkarpatu ungāru bērnu tiesības mācīties dzimtajā valodā.
Ungārija kārtējo reizi sabojāja Ukrainai prieku, ko nesa sarunas ar NATO, nobloķējot alianses deklarāciju par auglīgu sadarbību ar Kijevu. Stoltenbergs izvairījās no atbildes uz jautājumu, vai Budapešta pieļaus NATO un Ukrainas kopīgo programmu izpildi, portālā Sputnik Igaunija stāsta Aleksejs Toms.
Ukrainas un NATO komisijas sēdes noslēguma preses konferencē ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs nolasīja pušu kopīgo rezolūciju, kas saturēja parasto "Krievijas agresijas" nosodījuma kompleksu un Maskavai neizpildāmas prasības. Ieskaitot "Krievijas bruņoto spēku izvešanu no Ukrainas teritorijas", ar ko, iespējams, domāta Krimas pussala, - neatkarīgie novērotāji jau vairākkārt apstiprinājuši, ka Krievijas karavīri pašpasludināto Doņeckas un Luganskas tautas republiku teritorijās nav atrodami.
Tā kā Krievija uzskata, ka strīds par Krimas piederību ir noslēgts, ņemot vērā pašu krimiešu vairākuma gribas izpausmi un pussalas pievienošanos Krievijas Federācijai, NATO "rekomendācijas" nav izpildāmas.
Stoltenbergs uzskaitīja sasniegumus pušu sadarbībā, taču atgādināja Kijevai un valsts prezidentam Vladimiram Zeļenskim par NATO un ES vērā ņemamajiem izdevumiem Ukrainas dēļ, par korupciju Ukrainā un vēl neizpildītajām saistībām. Stoltenbergs nesniedza atbildes uz jautājumu, vai Ungārija nebloķēs visus NATO pieteiktos Ukrainas projektus tāpat kā neļāva apstiprināt NATO sastādīto deklarāciju pirms tikšanās Kijevā.
Bērnu tiesības labāk aizsargāt, nekaitējot karavīru interesēm
Īpaši "vērīgi" politiķi un analītiķi Budapeštas "oportūnismu" saistīja ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina neseno vizīti Ungārijā. Iespējams, viņi piemirsuši, ka ungāri jau agrāk balsojuši pret dažādām proukrainiskām NATO un ES iniciatīvām. Jau divus gadus Budapešta konsekventi pilda solījumu, ko 2017. gadā deva valsts ārlietu ministrs Peters Sījarts, - organizēt Kijevai "sāpīgas" sekas pēc lēmuma ierobežot mācības skolās mazākumtautību valodās.
Ungāri nedomā piedot Ukrainai kopš seniem laikiem valsts rietumu daļā kompakti dzīvojošo ungāru tiesību ierobežojumus.
Aptuveni tādu pašu viedokli par mazākumtautību tiesībām pauž Rumānija un Polija, lai arī neaizstāv tās tikpat apņēmīgi. Nerunājot jau par Krieviju, kura asi kritizē Ukrainu par plašās krievvalodīgās minoritātes tiesību apspiešanu.
Izglītības likums, ko 2017. gada septembrī parakstīja eksprezidents Petro Porošenko, aizliedza mazākumtautību valodu lietojumu vidējās izglītības iestādēs, tas ir, no 5. klases.
Ungāri ierosināja papildināt dokumentu ar grozījumiem, kuri uzlika Kijevai saistības sakārtot normatīvos aktus mazākumtautību tiesību jomā saskaņā ar starptautiskajām prasībām, vēsta Hungary Today.
Ierosinājums neguva atbalstu, jo aliansei neesot sakara ar bērniem, tāpēc Budapeštai atlika vien uzlikt veto deklarācijai. Savukārt Krievija atzīmēja, ka raizējas par minoritāšu, tostarp arī Ukrainā dzīvojošo etnisko krievu tiesību aizsardzību.
"Neapšaubāmi, ir jautājums, kas vienlīdz satrauc gan ungārus, gan mūs – tas ir mazākumtautību jautājums (Ukrainai – red.) tuvējos rajonos," šajā jautājumā izteicās Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pirms Krievijas līdera vizītes Budapeštā.