RĪGA, 2. novembris — Sputnik. Krievijas vēstniecība Latvijā krasi reaģēja uz Baltijas jūrniekiem veltītā pieminekļa demontāžu Daugavgrīvā.
Savā lapā Facebook Krievijas diplomāti asi nosodīja zaimojošo aktu. Vēstniecība uzskata par skandalozu arī to faktu, ka šis solis sperts bez saskaņošanas ar Krieviju un uzsvēra, ka tādējādi Latvija pārkāpusi starptautiskās tiesības.
"Naktī uz 1. novembri tika demontēts piemineklis Baltijas padomju jūrniekiem Daugavgrīvā. Asi nosodām zaimojošo akti, kas vērsts uz padomju karavīru piemiņas apgānīšanu. Sašutumu rada fakts, ka, neskatoties uz spēkā esošo divpusējo vienošanos par Krievijas kara pensionāru sociālo aizsardzību no 1994. gada, šis solis sperts, nesaskaņojot ar Krievijas pusi – tas ir starptautisko tiesību pārkāpums," teikts diplomātiskās misijas paziņojumā.
Atgādināsim, ka piektdien, naktī uz 1. novembri Rīgā noslēpumaini pazudis piemineklis padomju zemūdeņu jūrniekiem, kas atradās 50 metru attālumā no Latvijas Jūras spēku štāba.
"Noslēpumainā" pazušana
Latvijā ir liels skaits tamlīdzīgu pieminekļu. Tos parasti uzstādīja netālu no armijas daļām. Kad 1994.gadā Krievijas bruņotie spēki pameta Latviju, palicēji centās uzturēt dažus no tiem kārtībā.
Latvijas vēsturnieks Aleksandrs Ržavins intervijā Sputnik Latvija pastāstīja, ka piemineklis varoņiem – Baltijas zemūdeņu jūrniekiem Daugavgrīvā nebija nolaists. Par to rūpējās vietējās jūrnieku apvienības pārstāvji. Ne Rīgas dome, kur nu vēl Latvijas valdība par pieminekli neinteresējās un ne mazākajā mērā neuzturēja to.
Taču pēkšņi interese radās. Noskaidrojās, ka pieminekļa nojaukšanu organizējusi VAS "Valsts nekustamie īpašumi". 2019. gada 9. oktobrī VNĪ oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicēja ziņu, ka 30. oktobrī plāno "atbrīvot valsts nekustamo īpašumu Flotes ielā 2, Rīgā no tajā patvaļīgi izvietotas betona konstrukcijas, kura var tikt identificēta kā piemiņas zīme padomju armijas bruņotajiem spēkiem". Tas ir, nojaukt pieminekli Baltijas jūrniekiem Daugavgrīvā.
VNĪ atzīmēja, ka interesenti varējuši līdz 20. oktobrim saviem spēkiem demontēt un izvest monumentu, taču neviens nav nācis, un VNĪ pati ķērusies pie darba. Pēc viņu vārdiem, demontāžas gaitā piemineklis sabrucis un taisnā ceļā aizvests uz izgāztuvi, jo vairs nav bijis atjaunojams.
Interesanti arī tas, ka Nacionālās apvienības frakcijas Rīgas domē priekšsēdētājs Dainis Locis pērn ierosināja novākt dažus padomju pieminekļus Rīgā, jo tiem neesot ne mākslinieciskās, ne vēsturiskās vērtības. Īpašu uzmanību viņš pievērsa monumentam pie Latvijas Jūras spēku štāba, jo neesot labi Latvijas karavīriem skatīties, kā 9. maijā pie monumenta notiekot vietējo aktīvistu orģijas.
Locis plānoja vērsties Aizsardzības ministrijā, lai noskaidrotu, vai monuments neatrodas uz valstij piederošas zemes un kādas esot izredzes to novākt. Tātad nav izslēgts, ka Locis tomēr paveicis to, ko gribējis, un veicinājis monumenta novākšanu.