RĪGA, 2. novembris — Sputnik. piemineklis Baltijas zemūdeņu jūrniekiem, kas atradās bijušās Rīgas jūras kara bāzes teritorijā, 50 metru attālumā no Latvijas Jūras spēku štāba, vairs nav. Iespaidīgā monumenta vietā palicis tikai nospiedums zemē un smagas tehnikas pēdas – acīmredzot, ar to piemineklis izvests.
Pie tam monuments aizvākts nakts aizsegā. Rajona iedzīvotāji pamanīja pārmaiņas tikai no rīta.
Latvijā ir liels skaits tamlīdzīgu pieminekļu. Tos parasti uzstādīja netālu no armijas daļām. Kad 1994.gadā Krievijas bruņotie spēki pameta Latviju, palicēji centās uzturēt dažus no tiem kārtībā.
Latvijas vēsturnieks Aleksandrs Ržavins intervijā Sputnik Latvija pastāstīja, ka piemineklis varoņiem – Baltijas zemūdeņu jūrniekiem Daugavgrīvā nebija nolaists. Par to rūpējās vietējās jūrnieku apvienības pārstāvji.
Taču ne Rīgas dome, kur nu vēl Latvijas valdība par pieminekli neinteresējās un ne mazākajā mērā neuzturēja to. Tāpēc, uzskata Ržavins, tās nevarēja pielikt roku naksnīgajā demontāžā. Taču ir viens "bet".
Lai arī Latvijas varasiestādes nebūtu vainojamas demontāžā, pieminekļa izgaišana tomēr var dāvāt tām priekšrocības. Ržavins paskaidroja: Latvijas un Krievijas līgumā nav norādīts aizsargājamo objektu saraksts, turklāt nav punkta, kurā būtu atrunāta sabojāto pieminekļu atjaunošana.
Tātad, ja piemineklis ir demontēts, uzspridzināts, aizvests, Latvijai ir tiesības aizmirst to uz visiem laikiem. Tafad, iespējams, kāds ņems savā arsenālā padomju zemūdeņu jūrniekiem veltītā pieminekļa pazušanu un iedrošināsies mest aci arī uz monumentu Uzvaras parkā.
Pie tam Uzvaras pieminekļa nesenā apgānīšana, uz kura vandālis atstāja uzrakstu "okupanti", pēc Ržavina domām, nekādi nav saistīta ar monumenta pagaišanu Daugavgrīvā. Pēc viņa domām, šie nacionālisma uzliesmojumi nav kopēja plāna elementi, tomēr var izraisīt graujošu notikumu virkni, kas beigsies ar traģēdiju Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.