RĪGA, 31. oktobris – Sputnik. Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš aicināja aktīvāk domāt par "zaļajiem" projektiem, apgūstot līdzekļus no ES fondiem. Viņaprāt, nākamajā plānošanas periodā investīciju fokuss mainīsies, uzmanības centrā būs klimata pārmaiņu novēršanas politika un ekoloģiskās investīcijas.
"Zaļās" problēmas ir bagāto valstu izklaide, Baltijas valstīm tās uzmetīs cilpu kaklā, kas nogalina ekonomiku, paskaidroja Krievijas valdības Finanšu universitātes prorektors ekonomikas zinātņu doktors Aleksejs Zubecs.
"Zaļā politika – tas ir moderni, tas ir trends... Ekoloģijas tēma ir ļoti populāra, taču tā ir bagāto valstu tēma. Piemēram, Vācija slēdz atomelektrostacijas un atsakās no oglēm. Taču vidēji attīstībām valstīm "zaļā" politika ir pārāk dārgs prieks," konstatēja Zubecs.
Eksperts atgādināja, ka viens no galvenajiem Baltijas valstu uzdevumiem ir savas vietas meklējumi Eiropas Savienības kopējā ražošanas un darba dalījuma sistēmā.
"To var paveikt uz attīstības, tostarp, arī energoietilpīgu ražotņu rēķina, kas strādās eksportam. Šim nolūkam vajadzīga iespēja tērēt daudz enerģijas, ne īpaši raizējoties par apkārtējo vidi. "Zaļās" problēmas Baltijas valstīm – tā ir cilpa, kas nožņaugs to ekonomiku. Ja Vācijas ekonomika var viegli izturēt ekoloģijas normatīvu un izdevumu slodzi, tad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas biznesam tas ir neizturams slogs, kas to vienkārši nogremdēs," paskaidroja Zubecs.
Eksperts prezicēja: lai izdzīvotu tādos apstākļos, Baltijas valstu rūpniecība būs spiesta lūgt Briselē normatīvus atvieglojumus vai jaunas dāvanas – mēģinājumos radīt ekoloģijas normām atbilstošas un rentablas ražotnes.
"Patiesībā tas ir ļoti sarežģīti, un Baltija var zaudēt pat esošās rūpniecības atliekas. Papildu slodze mazinās biznesa konkurētspēju un potenciāli novedīs pie tā likvidācijas," brīdināja Zubecs.
Iepriekš Latvijas Finanšu ministrija informēja, ka no 2020.gada "zaļajai" attīstībai plānots novirzīt vairāk nekā 60% no Eiropas Savienības fondu nākotnes finansējuma.