RĪGA, 30. oktobris — Sputnik. Valsts kontroles publicētie dati par ieslodzīto uzturēšanas un resocializācijas procesa revīzijas rezultāti liecina: neskatoties uz milzīgajām summām, kas atvēlētas šai nozarei, rezultāts ir bēdīgs – lielākā daļa ieslodzīto pēc soda izciešanas atkal nokļūst cietumā, raksta Db.lv.
Patlaban viena ieslodzītā uzturēšana valstij izmaksā 41 eiro dienā, turklāt kopš 2013.gada šī summa ir dubultojusies. 2018.gadā Valsts probācijas dienestam un ieslodzījuma vietu uzturēšanai no budžeta piešķirti 63,5 miljoni eiro. 2020.gadā ieplānots cietumu kapitālais remonts, kas prasīs vēl 13 miljonus, jo Liepājas cietuma būvdarbi sāksies tikai 2020.gadā.
Valsts kontrole paskaidroja, ka sākotnēji uzmanība tika pievērsta ieslodzīto resocializācijai un integrācijai sabiedrībā, taču patlaban iznācis, ka sabiedrība tikai apmaksā ieslodzīto uzturēšanu, bet nekāda rezultāta nav.
Statistikas dati rāda: no 2013. līdz 2018. gadam vidējais ieslodzīto skaits gadā samazinājies par 35%, tomēr tas pamatā saistīts ar izmaiņām kriminālsodu politikā. 2018. gadā Latvijas ieslodzījuma vietās 55% bija atkārtoti sodītas personas, tajā skaitā 38% personu sodu izcieta trešo, ceturto un vairāk reižu.
Jāpiebilst, ka tam ir vairāki iemesli. Neskatoties uz dažādām motivācijas programmām cietumos, lielāko daļu ieslodzīto neizdodas iesaistīt nekādos pasākumos. Ieslodzītie nespēj pretoties cietuma subkultūrai. Pašlaik vienā kamerā uzturas aptuveni 15 cilvēki, tajā varu pārņem vietējās autoritātes, kas tieši ietekmē ieslodzītos un neļauj piedalīties resocializācijas programmās.
Arī pēc soda izciešanas izredzes iekārtoties darbā nav lielas. Uzņēmēji bieži ar bažām uztver tādus darba meklētājus un nevēlas saistīties ar tādas kategorijas darbiniekiem. Patlaban tikai 12% bijušo cietumnieku ir apmaksāts darbs – tas ir ļoti zems rādītājs.