RĪGA, 29. oktobris — Sputnik. Sašutušais tēvs dalījās savās sāpēs ar Twitter lietotājiem - bērni devās uz kino ar vecmāmiņu, bet tā arī nevarēja neko izvēlēties, jo kinoteātrī nebija filmu latviešu valodā.
"Bērni pie omes Rīgā. Nolēma aiziet uz ķinīti Akropolē. Aizgāja, visi pieejamieseansi krievu valodā, viena bērnu multene latviešu. Viss RUS-ENG. Nezini krievu valodu uz kino neej!"- secina Twitter lietotājs vārdā riekstiņš.
Cīkstoņi par monovalodīgo valsti nekavējoties sāka meklēt apstiprinājumu publikācijas autora vārdiem, bet izrādījās, ka viss tas nav tik viennozīmīgi.
"Apskatoties šodienas repertuāru Apollo, redzams, ka ir 3 bērnu filmas. Gan RU, gan LV. 7 seansi LV un 6 RU. Kaut kā nesanāk secinājums "nezini krievu valodu uz kino neej!", " atbildēja autoram Arturs Avstreihs.
Savukārt citiem komentētājiem, lai sāktu kritizēt kinoteātri un vairot naidu pret saviem krievvalodīgajiem kaimiņiem, nav pat nevajadzēja pārbaudīt repertuāru.
"Kas tevi neapmierina? Par Ušakovu balsoji? 90% Nekropoles apkārtnes ir krievu ekonomiskie migranti. N*** viņiem tā tava latviešu valoda," - raksta Maris Zelcs.
"A ko tu gribēji kuzņecova fabrikā? ;)" sarkastiski atzīmē komentētājs ar lietotājvārdu "tās pats", norādot uz to, ka tirdzniecības un izklaides centrs Akropole tika būvēts kādreizējā krievu uzņēmēja Kuzņecova fabrikas vietā.
"Nav iedomājams, ka Berlīnes kino visas filmas skanētu turku valodā…", ziņo lietotājs Pasaules Telpa, nez kāpēc salīdzinot Latvijas pamattautības valodu ar turkiem Vācijā.
"Paskatījos, ka viena filma tikai krieviski, bez subtitriem. Tas, manuprāt, ir Valodas likuma pārkāpums,"paziņojusi liana_langa, kas tomēr pārbaudīja repertuāru.
Tad pievienoties diskusijai tradicionāli aicināja Valsts valodas centra darbiniekus, lai tie savestu situāciju "kārtībā".
Latvijā ir viena valsts valoda – latviešu. Krievu valodai ir svešvalodas statuss, neskatoties uz to, ka tā ir dzimtā valoda gandrīz 40% valsts iedzīvotāju.
Valodas likuma ievērošanu Latvijā uzrauga Valsts valodas centrs (VVC). VVC redzeslokā ir politiķi, kuri pārāk bieži lieto krievu valodu vai slikti prot latviešu, biznesmeņi, kuri izvieto nelatviskus uzrakstus, uzņēmumi un organizācijas, kuras izsūta bukletus svešvalodās un kuru darbinieki sarunājas ar klientiem svešvalodās, vieskoncerti un pat skolu izlaiduma pasākumi.