RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Patiesais ASV izstāšanās iemesls no Vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidēšanas līguma ir tieksme savaldīt Krieviju un Ķīnu. Pastāv augsta varbūtība, ka Vašingtona pēc izstāšanās no INF līguma izvietos Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā trieciena līdzekļus, paziņoja KF aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu Sjanšaņas Drošības forumā, vēsta RIA Novosti.
Pēc ministra sacītā, Krievijas aizsardzības potenciāla atjaunošanas, ĶTR augošā militārā un ekonomiskā spēka un sadarbības starp Maskavu un Pekinu militāri tehniskajā jomā fonā INF līgums pārstājis atbilst amerikāņu interesēm.
"Esam pārliecināti, ka patiesais iemesls, kurš pamudinājis Vašingtonu vienpusējā kārtā izstāties no INF līguma, ir Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas savaldīšana," pateica Šoigu.
Viņš uzsvēra, ka sauszemes bāzējuma spārnotās raķetes izmēģinājumi, kuras darbības rādiuss ir virs 500 kilometriem, vien pēc 16 dienām kopš līguma denonsācijas liecina par to, ka Vašingtona jau iepriekš gatavojās lauzt INF līgumu.
"Viņi radīja trieciena bezpilota lidaparātus, izmantoja vidējas darbības rādiusa ballistiskās raķetes kā raķetes-mērķus, izvietoja Eiropā palaišanas iekārtas Mk 41, kuri sākumā tika izstrādāti spārnoto raķešu "Tomahauks" palaišanai," norādīja Šoigu.
Krievijas ministrs uzsvēra, ka ASV rīcība ved pie daudzu līmeņu bruņojumu kontroles sistēmas sagraušanas.
"Tā ir gan ASV atteikšanās ratificēt Līgumu par vispārēju kodolizmēģinājumu aizliegumu, gan viņu vienpusējā izstāšanās no līgumiem par pretraķešu aizsardzības sistēmu ierobežošanu un vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidāciju," uzskaitīja Šoigu.
Pēc viņa sacītā, pēc tam, kad Štati izstājās no INF līguma, pastāv augsta varbūtība, ka Vašingtona izvietos Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā trieciena līdzekļus, kurus iepriekš aizliedza līgums.
"Šāds lēmums nenovēršami novedīs pie bruņojumu sacīkstēm, konflikta potenciāla izaugsmes, paaugstinās incidentu rašanās varbūtību," pateica Šoigu.
Krievijas aizsardzības ministrs piebilda, ka "valstis, kuras piekritīs vidēja un mazāka darbības raķešu izvietošanai, būtībā, kļūs par amerikāņu politikas ķīlniekiem".
"Krievija uzstājas pret šādu scenāriju," uzsvēra Šoigu, piebilstot, ka Maskava ir gatava dialogam par reģionālās stabilitātes saglabāšanu, uzticības pasākumu attīstību un mijiedarbībai ar visām ieinteresētajām pusēm.
INF līguma beigas
Līgums INF, ko 1987. gadā parakstīja PSRS un ASV, aizliedz sauszemes bāzes ballistiskās raķetes un spārnotās raķetes ar 500-5500 km darbības diapazonu abām pusēm. Līgumslēdzēji vienojās pilnībā iznīcināt savas vidēja (1000-5500 km) un maza (500-1000 km) darbības diapazona raķetes un to objektus.
2018. gada oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Vašingtona lauzīs INF, jo Maskava nepildot savas saistības. Pie tam ASV nav uzrādījušas nekādus pierādījumus tam, ka Krievija būtu pārkāpusi līgumu.
Februārī ASV paziņoja par vienpusēju izstāšanos no INF līguma, jo Krievija to it kā pārkāpj, taču nekādus šo pārkāpumu pierādījumus tā nesniedza. Krievija vairākkārt norādīja, ka pilda INF noteikumus, pie tam valsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atzīmēja, ka Maskavai ir nopietni jautājumi Vašingtonai par līguma izpildi no ASV puses. Viņš uzsvēra, ka ASV pārmetumi par INF pārkāpumiem nav pamatoti ar faktiem. Pēc Krievijas varasiestāžu domām, ASV vienkārši meklēja iemeslu, lai atbrīvotos no INF līguma ierobežojumiem. Krievija pārliecinājās par savu viedokli, kad ASV pēc dažām nedēļām kopš līguma darbības izbeigšanas veica raķetes izmēģinājumus ar iepriekš aizliegtu darbības rādiusu.
rievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paskaidroja, ka raķete 9M729, kas radījusi Vašingtonas aizdomas, tika izmēģināta līgumā pieļautajā darbības attālumā. ASV atteicās piedalīties KF Aizsardzības ministrijas brīfingā, kad sabiedrībai pirmo reizi tika nodemonstrēta raķete 9M729.
Jūlija sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja likumu par līguma apturēšanu.
Septembra beigās KF vadītājs nosūtīja vairāku desmitu valstu līderiem, tostarp visām, kuras ir NATO sastāvā, kā arī Ķīnai, vēstījumu ar piedāvājumu ieviest moratoriju vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu izvietošanai Eiropā un citos reģionos. KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs pēcāk paziņoja, ka "ASV un to sabiedroto reakcija uz visiem šiem piedāvājumiem pagaidām neiedrošina".