RĪGA, 19. oktobris – Sputnik. Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs intervijā Serbijas avīzei "Vakara ziņas" pastāstīja, kā Krievija reaģē uz NATO spēku pastiprināšanos tās robežu tuvumā.
Sestdien, 19. oktobrī, premjers ierodas Belgradā pēc Serbijas prezidenta Aleksandra Vučiča uzaicinājuma. Tur viņš piedalīsies svinīgajos pasākumos par godu pilsētas atbrīvošanas no vācu nacistu iekarotājiem 75. gadadienai un veiks pārrunas ar republikas vadību, vēsta RIA Novosti.
Vērts atzīmēt, ka pēdējā laikā NATO ir aktivizējusies un operācijas "Atlantijas apņēmība" ("Atlantic Resolve") ietvaros veic aktīvu karaspēku un militārās tehnikas pārmešanu Eiropā.
Medvedevs atgādināja, ka Krievija ir kodola lielvalsts, kurai arī ir savas intereses, un NATO spēku ielenkums neizraisa tai pozitīvas emocijas.
"Neviens nenoliedz, ka Krievijai arī ir savas intereses, kas ir saistītas ar tās drošības nodrošināšanu. Mēs esam liela valsts, mēs esam kodolvalsts, un vēlme sabakstīt NATO bāzes mums apkārt nevar izraisīt pozitīvas emocijas. Mēs vienmēr esam atbildējuši uz to un turpināsim atbildēt – gan politiski, gan militāri," uzsvēra Krievijas premjers.
Runājot par iespējamo NATO paplašināšanos, Medvedevs norādīja, ka valstu ar iekšējiem konfliktiem piesaistīšana aliansē ne pie kā laba noteikti nenovedīs. Turklāt tas var beigties ar nopietnām sekām.
Premjers uzsvēra, ka, izņemot Bosniju un Hercegovinu, ir arī Ukraina un Gruzija, kur situācija nav tā vienkāršākā. To ievilkšana aliansē, pēc Medvedeva sacītā, ir pretrunā ar pašu NATO izveidošanas vienošanos. Krievijas valdības vadītājs norādīja, ka alianses vadībai būtu simts reizes jāpadomā, pirms pieņemt lēmumu paplašināties.
Iepriekš jau vēstīts, ka Pentagons atsācis spēku paplašināšanu Eiropas valstīs.
ASV militārās klātbūtnes pieaugums Eiropā atsākās 2014. gadā, kad Vašingtona apstiprināja programmu "Savaldīšanas iniciatīva Eiropā" un uzspieda NATO operāciju "Atlantic Resolve".
Aizbildinoties ar vēlmi demonstrēt partneriem Eiropā savu uzticību aliansei, Vašingtona sāka militārās infrastruktūras izveidi Krievijas robežu tiešā tuvumā. To iespējams izmantot bruņota konflikta apstākļos.
Lai izvairītos no Krievijas un NATO Pamatakta atklātiem pārkāpumiem (tas aizliedz NATO spēku pastāvīgu dislokāciju Austrumeiropā), Pentagons izmanto spēku rotāciju, kā arī manāmi audzējis mācību skaitu un vērienu reģionā. Pēc būtības, rezultātā panākta amerikāņu un citu NATO valstu spēku pastāvīga uzturēšanās Austrumeiropas valstīs.
Kopš 2015. gada Rīgā dislocēta NATO spēku integrācijas vienība. Tajā pārstāvētas 12 NATO valstis: Beļģija, Kanāda, Dānija, Vācija, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Spānija, Turcija, Lielbritānija un ASV, kā arī Latvija kā valsts, kurā vienība izvietota. Pusi personālsastāva nodrošina Latvija, pārējos 20 amatus ieņem citu NATO valstu pārstāvji.