RĪGA. 15. oktobris – Sputnik. Gandrīz pusi zaudējumu, ko radījušas pret Krieviju vērstās sankcijas, cieš valstis, kas tās ieviesušas, savos pētījumos informēja Matjē Kroze no Linnaņas universitātes (Honkonga) un Juliāna Hinca no Ķīles pasaules ekonomikas institūta, vēstīja avīze Handelsblatt. Atzīmēts, ka 92% zaudējumu cieš Eiropas Savienības valstis, kas ieviesušas sankcijas pret Krieviju. Tikai viena pati Vācija cieš 38% zaudējumu.
Kopš sankciju ieviešanas pagājuši jau pieci gadi, un Rietumos pakāpeniski rodas apziņa, ka savu mērķi tās nav sasniegušas, gluži pretēji – sankcijas nesušas kaitējumu tiem, kas tās inicēja, radio Sputnik ēterā pastāstīja Mūsdienu ideoloģijas attīstības nacionālā institūta direktora vietnieks Igors Šatrovs.
"Tik daudz bija runu par draudiem, ko sankcijas it kā radot Krievijai, par to, ka sankciju dēļ tā atteiksies no viedokļa par Krimu, par situāciju Donbasā... Taču šajā ziņā nekas nav mainījies – Krievijas viedoklis joprojām ir nemainīgs," uzsvēra Šatrovs.
Viņš atgādināja, ka patlaban ierobežojošie ekonomiskie pasākumi jau kļuvuši par atavismu – tie ir, taču nenes nekādu jēgu.
Šatrovs norādīja, ka Krievija dzīvo ārpus šī konteksta, bet Rietumiem tā ir politiskā pozīcija, ko tie regulāri izpauž.
"Situācija ir vienkārši anekdotiska... No vienas puses, sankciju bezjēdzība, no otras – zaudējumi Eiropas ekonomikai liek uzdot jautājumus. Tāpēc analītiķi jau nolēmuši ierunāties: politiķu kungi, vai nu jūs panākat rezultātu vai varbūt atcelsiet sankcijas, un Eiropa uzelpos brīvāk. Nepietiek ar to, ka ir sankcijas pret Krieviju, no kurām cieš Eiropa. Vēl arī, piemēram, Savienotās Valstis savu iemeslu dēļ ievieš ierobežojumus tirdzniecībai ar Eiropu. Tātad Eiropai jau tāpat ir papilnam problēmu, lai vēl zāģētu zaru, uz kura sēž. Tāpēc tādas balss skanēs aizvien biežāk," secināja politologs.