RĪGA, 10. oktobris — Sputnik. Cīņa par klimatisko neitralitāti Igaunijā strauji zaudēs nozīmi, ja sāksies karš, kura dalībniekiem nospļauties par ekoloģiju, uzskata igauņu nacionālkonservatīvais izdevums Uued Uudised.
Kā NATO pielādēs baterijas tankos
Valdošās koalīcijas atbalsts ES ilgtermiņa stratēģijai ekoloģijas jomā nopietni satraucis nacionālistiski noskaņotos konservatorus, kam valdībā ir pieci ministriju posteņi, portālā Sputnik Igaunija vēsta Oļegs Ļeontjevs. Pēc viņu domām, kara apstākļos igauņu kareivji un viņu sabiedrotie tankos ar elektriskajiem dzinējiem un iznīcinātājos, kas uzpildīti ar biodegvielu, būs neizdevīgā stāvoklī salīdzinājumā ar potenciālā pretinieka spēkiem, kam apkārtējās vides tīrība ir vienaldzīga.
"Kā klimatiskā neitralitāte ietekmēs Aizsardzības spēkus? Vai mēs pieprasīsim no Krievijas ģenerāļiem izmantot tankos biodegvielu?" lauza galvu Igaunijas konservatīvajai tautas partijai (EKRE) tuvais izdevums Uued Uudised.
Izdevums atgādināja, ka bruņoto spēku rīcībā ir liels mašīnu parks, kam vajadzīgi spēcīgi dzinēji, lai šķērsotu reljefu, un degviela, kas ļauj funkcionēt ekstremālos apstākļos. Kareivjiem nākas pastāvīgi trenēties ar šo tehniku, tātad piesārņot apkārtējo vidi.
"Vai klimata aizstāvji cer pielikt punktu kariem? Vai viņi piespiedīs kareivjus laiku pa laikam uzlādēt akumulatorus tankos? Vai klimata aizsardzības kustība Extinction Rebellion sūtīs aktīvistus uz Sīrijas fronti, lai protestētu pret apkārtējās vides piesārņošanu ar karu?" retoriski vaicāja Uued Uudised.
Izdevums ir pārliecināts: karš, ko cilvēce nav spējusi (un, domājams, nespēs) pārtraukt, ir viens no lielākajiem klimatiskās neitralitātes ienaidniekiem, un šo faktu mainīt nespēs pat Grēta Tūnberga.
Teroristu bumbas nežēlo "klimatistus"
"Kā klimatiskā neitralitāte ietekmēs NATO sabiedroto kara tehniku, tātad arī Igaunijas Aizsardzības spēkus, to cīņasspējas un situāciju drošības jomā? Jūs varat būt droši – Krievijas (Ziemeļkorejas, Ķīnas, Irānas utt.) ģenerāļi nebojās savas armijas mašīnas ar sliktu, taču ekoloģiski tīru degvielu. No otras puses, iespējams, Vācija var pieprasīt ražot ekoloģiski tīrus tankus vai kuģus," izdevums biedēja.
Savukārt Francija, uzsvēra igauņu nacionālkonservatori, "tur ielās tūkstošiem karavīru, lai aizsargātu sabiedrību no islāmistiem, kuru bumbas vienlīdz labi saplosa gabalos vegānus, klimata aktīvistus, tolerances mīļotājus, migrācijas pakta piekritējus un citus Rietumu sabiedrības produktus, kuri patlaban pieprasa risinājumus klimata jomā".
Iespējams, pieļāva raksta autors, kāds izdomās klimatiski neitrālu karu, piemēram, Sīrijā vai Jemenā. "Lai kur pasaulē sāktos jauns karš, visas tās Rietumu pseidocēlās "vērtības" un absurdās kampaņas nekavējoties beigsies," secināja izdevums.
Cīņa par klimatu nekavē NATO uzblīšanu
Igauņu nacionālkonservatoru bažas par NATO cīņas spēju un drošību, varbūt ir uzslavas vērtas, taču tām nav nekāda pamata.
Ziemeļatlantijas alianses pastāvēšanas laikā NATO ģenerāļi vēl nav atcēluši nevienu militāro operāciju, pamatojoties uz rūpēm par ekoloģiju. Pat Grētas Tūnbergas uzrunu pilns apkopojums nekādi nav ietekmējis lielo skaitu NATO mācību ap Krievijas robežām.
Kopš Varšavas līguma valstu bloka sabrukuma Ziemeļatlantijas alianse ir aprijusi vairāk nekā desmit Eiropas valstis un pati savām rokām likvidējusi neitrālo valstu joslu, pietuvojoties pašai Krievijai.
Vienlaikus Krievija, par kuras tanku stāvokli uztraucas Uued Uudised, jau vairākkārt ir norādījusi, ka neplāno uzbrukums nevienai NATO valstij. Diskusijas ap mītiskajiem "Krievijas draudiem" prezidents Vladimirs Putins raksturoja kā "runas par labu nabagiem".
Kremlis ir pārliecināts: NATO tas ir labi zināms, taču alianse aizbildinās ar "Krievijas savaldīšanu", lai pēc iespējas tuvinātu spēkus Krievijas robežām.