RĪGA, 6. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits, sveicot starptautisko olimpiāžu uzvarētājus mācību priekšmetos, paziņoja, ka uzskata Latvijas skolēnus par konkurētspējīgiem Eiropas un pasaules līmenī, vēsta BB.lv.
Pēc viņa sacītā, Latvijā dzīvo 0,003% visas pasaules iedzīvotāju, taču Latvijai ir vesela kaudze medaļu, un tas, "protams, ir daudzkārt vairāk nekā statistiskā varbūtība medaļu ražai Latvijā varētu būt".
"Te jāsaka, ka mēs, protams, nedrīkstam apstāties un teikt, ka esam sasnieguši labu līmeni un vairāk reformas nav vajadzīgas, bet katrā ziņā mums ir jānovērtē, ko mēs pasaulē patiešām esam sasnieguši," pateica prezidents.
Viņš pateicās skolēniem un skolotājiem, kuri guvuši panākumus, piebilstot, ka šie sasniegumi nav nejauši un ir zināšanu rezultāts.
Atgādināsim, ka Latvijā izvērsies liels skandāls saistībā ar jauno izglītības reformu. Latvijas Saeima pērnā gada martā pieņēma Izglītības likum un Vispārējās izglītības likuma grozījumus, kuri paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā nacionālo minoritāšu vidusskolās, sākot no 2019./2020. mācību gada. Pilna pāreja uz mācībām latviešu valodā beigsies 2021. gada 1. septembrī.
Neraugoties uz to, ka krievu valodā runā ap 40% Latvijas iedzīvotāju, vienīgā valsts valoda republikā ir latviešu valoda.
Zaharovas viedoklis
KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova nosauca vismaz trīs starptautiskas konvencijas, kuras pārkāpj Latvija, piespiedu kārtā pārvedot visu izglītību valstī uz latviešu valodā.
KF ĀM pārstāve norādīja, ka Latvijas varasiestāžu destruktīvā līnija ignorē ievērojamas Latvijas sabiedrības daļas viedokli, jo lēmums tika pieņemts bez plašas apspriešanas un par spīti masveida protestiem.
Pārejot uz mācībām tikai un vienīgi latviešu valodā, Latvija pārkāpj starptautiski tiesiskās saistības attiecībā uz nacionālo minoritāšu valodas tiesību nodrošināšanu 1965. gada Starptautiskās konvencijas par visu rasu diskriminācijas veidu likvidāciju, 1960. gada UNESCO Konvencijas par diskriminācijas apkarošanu izglītības jomā, 1989. gada Bērnu tiesību konvencijas ietvaros, kā arī virknē citu bāzes līgumu un tiesisko instrumentu ietvaros, kuru dalībniece ir Latvijas Republika.
"Sevišķi uztrauc tas, ka dzimtās valodas izslēgšana no pirmsskolas izglītības var visnegatīvākajā veidā ietekmēt krievvalodīgo bērnu mācības un, acīmredzami, negatīvi ietekmēs viņus psiholoģiskā nozīmē," atzīmēja Zaharova. Pēc diplomātes sacītā, Maskava sagaida no starptautiskām profila struktūrām principiālu vērtējumu Latvijā veidotajai nepieņemamai situācijas ar nacionālo minoritāšu tiesību pārkāpumiem valodas jomā.