RĪGA, 3. oktobris – Sputnik. Sieva lika aiziet uz lielveikalu pēc pirkumiem, bet vīrs vēlas precizēt, vai viņa izvēle ir pareiza, un fotografē produktus, taču te pienāk klāt veikala personāls un lūdz izbeigt filmēšanu. Bb.lv lasītājs pastāstīja savu stāstu un uzdeva jautājumu, vai veikala personāls ir tiesīgs aizliegt pircējiem fotografēt pārtiku.
"Labdien! Situācija ir mazsvarīga, taču vēlētos tomēr noskaidrot. Pēc sievas uzdevuma izvēlējos lielveikalā sveramās konfektes mājas banketam. Izvēle bija milzīga, un es ar mobilo sāku fotografēt dažādus variantus, lai viņa izvēlas to, kas ir vajadzīgs. Pienāca klāt kāds no personāla un palūdza man aizvākt mobilo un nefotografēt: sak, tirdzniecības zālē preces fotografēt nedrīkstot. Un man vienkārši kļuva interesanti: vai šāds ierobežojums ir likumīgs, un ja ir, tad ar ko tas ir saistīts? Vai tas ir kaut kāds kara noslēpums – konfekšu sortiments?" interesējas lasītājs.
Uz šo jautājumu portāls lūdza atbildēt privāttiesību maģistru, juristi Jekaterinu Boldavenko. Un pēc viņas sacītā top skaidrs, ka veikalam ir tiesības aizliegt pircējiem veikt filmēšanu.
Boldavenko norāda, ka šādiem aizliegumiem ir vairāki iemesli. Un pirmām kārtām aizliegums ir saistīts ar datu aizsardzību, jeb precīzāk ar Vispārējo datu aizsardzības reglamentu (GeneralDataProtectionRegulation — GDPR), kas stājies spēkā 2018. gada 25. maijā visā Eiropas Savienības teritorijā.
Par privātiem tiek uzskatīti jebkādi dati, pēc kuriem tieši vai netieši var identificēt personību. Tas var būt vārds, uzvārds, personas kods, kontaktu informācija, foto, IP adrese, pārlūkprogrammas vēsture, atrašanās vieta un cilvēka biometriskie dati, kā arī viņa ieradumi, politiskie, filozofiskie vai reliģiskie uzskati un jebkādi dati, kas skar viņa veselības stāvokli.
Filmēšana sabiedriskās vietās pieļauj iespēju, ka kadrā var nokļūt nejauši cilvēki, kuri nav snieguši atļauju sevis fotografēšanai.
Tādēļ katru reizi, kad cilvēks ķeras klāt filmēšanai sabiedriskā vietā, viņam ir jāizvērtē, vai nofilmētais materiāls ir personas datu apstrādes materiāls un kāds ir filmēšanas mērķis – vai video ir paredzēts nodošanai trešajām personām, vai tas tiek publicēts Internetā utt.
Turklāt Civilkodeksa 1039. pantā norādīts, ka īpašnieks var aizliegt ikvienam citam ietekmēt īpašumu vai izmantot to, pat ja šim īpašumam netiks radīts nekāds kaitējums. Tādēļ privātīpašuma īpašnieks ir tiesīgs pats izlemt, vai viņa teritorijā var veikt fotografēšanu vai video filmēšanu.
Veikala administrācija nosaka noteikumus attiecībā uz fotografēšanu. Ja administrācija izlemj, ka lielveikalā nedrīkst filmēt, tad tie, kas šai prasībai nepakļaujas, var tikt izraidīti no privātīpašuma teritorijas.