Liekulība kļūs par normu: Dombrovskis kritizē skolu reformu

Saskaņā ar dzimto valodu un piederību etniskajai grupai notiks bērnu sociālā diskriminācija, uzskata Vjačeslavs Dombrovskis.
Sputnik

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa") pastāstīja, kādas sekas Latvijas sabiedrībai nesīs atteikšanās no bilingvālās apmācības.

Pērnā gada martā Saeima apstiprināja Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz visu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā. Pakāpeniskā pāreja pie mācībām latviešu valodā sāksies mazākumtautību vidusskolās. Pilna pāreja pie mācībām latviešu valodā noslēgsies 2021. gada 1. septembrī. valsts prezidents minētos grozījumus pasludināja.

Latvijas Satversmes tiesa atzina, ka bilingvālās sistēmas likvidācija valsts vidējās izglītības sistēmā ir likumīga. Tiesa nolēma, ka jautājums par privātskolām tiks izskatīts atsevišķi.

Iepriekš Dombrovskis vairākkārt kritizējis ierosinājumus par skolu, augstskolu un bērnudārzu pāreju pie mācībām vienīgi latviešu valodā. Savā lapā Facebook viņš paskaidroja, kāpēc reforma kaitēs ne tikai krievvalodīgajiem bērniem, bet arī visai sabiedrībai, visai Latvijas valstij.

"Reforma nav sagatavota: trūkst pedagogu, nav metodikas. Tātad de iure reforma tiks ieviesta, bet de facto – pirmkārt, neizbēgami cietīs izglītības kvalitāte, otrkārt, no pirmās klases bērnu un skolotāju dzīves norma būs meli un liekulība.

Valsts valodas nesēji nevēlas strādāt mazākumtautību skolas, taču kādam ir jāmāca ķīmija un matemātika. Krievvalodīgais skolotājs mācīs krievvalodīgos bērnus klibā latviešu valodā, pārlēkdams uz dzimto valodu, lai paskaidrotu nesaprotamu. Visi – gan bērni, gan skolotājs – jutīsies riebīgi un pazemoti. Liekulība kļūs par normu. Melo valsts, melo skolas direktors, slēpdams pedagogus, melo skolotāji, melo vecāki, melo bērni," raksta Dombrovskis.

Vladova: par "veiksmes stāsta" pirmajiem cietušajiem kļuvuši skolotāji

Iepriekš izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska pavēstīja, ka jaunā mācību gada priekšvakarā visā Latvijā trūkst aptuveni 500 skolotāju. Pedagogu trūkuma problēmu skolas risina, sadalot slodzi starp citiem priekšmetu pasniedzējiem vai pierunājot pensijas vecuma skolotājus pastrādāt vēl gadu. Kopš šī gada septembra skolotāja alga par pilnu slodzi sastāda 750 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Dombrovskis ir pārliecināts: skolu reforma pastiprinās mantisko noslāņošanos Latvijā.

"Apzinīgi, motivēti un – pats galvenais – NODROŠINĀTI vecāki noalgos pasniedzējus, lai kompensētu bērniem valsts izglītības sistēmas trūkumus. Taču, uzmanību, jautājums – cik vecāki mūsu valstī var atvēlēt budžetu bērna pasniedzējiem? Bet ja nu ir divi, trīs bērni? Lai kompensētu to, ka valsts vairs nespēs nepārdomātu reformu dēļ garantēt zināšanu līmeni, kas nepieciešams eksāmenu nokārtošanai, studijām un nākotnes karjerai? Ne jau visi varēs izdot simtiem eiro mēnesī pasniedzējiem. Bērniem no maznodrošinātām, vienkārši ne īpaši bagātām ģimenēm, durvis uz nākotni būs slēgtas.

To sauc par sociālo noslāņošanos. Tas nozīmē, ka pēc dzimtās valodas, piederības etniskajai grupai notiks bērnu sociāla diskriminācija. Notiks lielas sabiedrības daļas sociālā marginalizācija. Ticiet man: tieši tāds ir patiesais reformas mērķis, nevis vēlme padarīt krievvalodīgos bērnus konkurētspējīgus!" politiķis uzsvēra savā lapā Facebook.

Eurostat dati liecina, ka pēdējo sešu gadu laikā Latvijai izdevies būtiski samazināt nabadzības vai sociālās marginalizācijas riskam pakļautu bērnu skaitu – no 42,2% līdz 24,7%. Pie tam uz nabadzības sliekšņa dzīvo 20% ģimeņu ar bērniem – 87 tūkstoši bērnu Latvijā.

Dombrovskis atgādināja, ka tas notiek demogrāfiskā krituma fonā: ceturtā daļa valsts iedzīvotāju ir pensionāri, jauniešu ir maz, darbinieku trūkst, dzimstība krītas un kritīsies arī turpmāk.

Bērni kļuvuši par grēkāžiem: Elksniņš apsūdz ministri Šuplinsku par ņirgāšanos

"Šajā situācijā valstij ir jācīnās par katru bērnu, lai kādā valodā viņš runātu ar savu mammu, - padarīt viņu konkurētspējīgu, ieguldīt spēkus viņa izglītībā, viņa nākotnē, īstenot tādu politiku, lai nākotnē viņam gribētos šeit, dzimtenē, mācīties, strādāt, veidot karjeru, dibināt pašam savu ģimeni.

Taču nē. Valdība ir gatava apzināti marginalizēt daļu jaunās paaudzes, jo šie bērni runā nepareizā valodā, dzimuši nepareizās ģimenēs. Pieņemot Satversmes preambulu, mūsu valsts ir atteikusies no politiskas nācijas principa par labu etniskai. Pie kā tas novedīs Latviju – tā ir tēma atsevišķam komentāram," noslēgumā paziņoja Dombrovskis.