RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Mācības svešā valodā kropļo bērnu psihi, turklāt pietiek ar atbilstošo priekšmetu skolā, lai labi apgūtu valsts valodu, uzņēmējs un publicists Igors Meija pavēstīja Press.lv.
Šādi viņš komentēja Latvijas valdības ieceri pārvest izglītību visos līmeņos pie mācībām valsts valodā.
"Neesmu eksperts izglītības jomā, taču tīri cilvēcīgi nesaprotu visu to ieceri ar krievu skolu un dārziņu pārvešanu uz latviešu valodu. Bērns iet 1. klasē – kāpēc viņam tur jāmācās priekšmeti svešā valodā? Kur ir jēga?" Meija ir neizpratnē.
Viņš atzīmēja, ka pilnīgi pietiek ar atbilstošo priekšmetu skolā, lai bērns apgūtu latviešu valodu.
"Jāceļ tā kvalitāte un efektivitāte. Taču kāpēc kropļot bērnu psihi ar mācībām nedzimtajā valodā – to es nesaprotu. Pie tam tas attiecas ne tikai uz krievu bērniem – uz visiem nelatviešiem. Es nesaprotu, kāpēc vidusskolā vajag latviešu valodā apgūt fiziku, ķīmiju, matemātiku," uzsvēra uzņēmējs.
Viņš atsauca atmiņā pats savu pieredzi: universitātē viņam nācās apgūt militāro zinātni krievu valodā, kas viņam atstāja bēdīgas atmiņas.
"Skolai jābūt atbildīgai par to, lai skolēns varētu labi runāt latviski, lasīt un rakstīt, lai integrētos sabiedrībā, taču tāpēc nevajag pārvest uz svešu valodu visus priekšmetus. Nesaprotu, kāpēc vajag kropļot bērnus..." viņš piebilda.
Pērn Latvijas Saeima apstiprināja Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz visu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā līdz 2021./2022. mācību gadam. Skolu pāreja pie mācībām latviešu valodā noritēs pakāpeniski. 2019./20. m.g. 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasēs, 2020.21.m.g. — 7. un 8. klasēs, bet 2021./22.m.g. valsts valodā pilnībā mācīsies visā pamatskolas noslēdzošajā posmā. Vidusskolā 2020./21.m.g. pilnībā valsts valodā mācīsies 10. un 11. klašu skolēni, bet gadu vēlāk — visu klašu skolēni.
Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji ārkārtīgi negatīvi uztvēra izglītības reformu, valsti pāršalca protestu vilnis. Neskatoties uz protestiem un tiesībsargu argumentiem, Latvijas Satversmes tiesa atzina, ka bilingvālās sistēmas likvidācija valsts vidējās izglītības sistēmā ir likumīga. Tiesa nolēma, ka jautājums par privātskolām tiks izskatīts atsevišķi.
Apstiprināti arī Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka: latviešu valoda ir galvenā rotaļu valoda vecākā bērnudārzu vecuma bērniem un ļauj audzinātājiem attiekties no saziņas krievu valodā ar krievu bērniem.
Krievijas ĀM regulāri pievērš ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas varasiestāžu diskriminējošajai politikai valodas jomā. Krievijas Valsts Dome saistībā ar skolu reformu pieņēmusi iesniegumu par ekonomiska rakstura pasākumiem attiecībā pret Latviju.