RĪGA, 29. septembris — Sputnik. Kļuvis zināms, kādus līdzekļus Igaunijas valdība ir gatava piešķirt austrumu robežas infrastruktūras izbūvei, vēsta Sputnik Igaunija.
Saskaņa ar datiem, kas sniegti Igaunijas IeM komentārā valsts budžetam (tos publicēja izdevums Stolitsa), 2020.gadā "zelta žogā" uz Krievijas robežas plānots ieguldīt 15,475 milj.eiro, 2021.gadā — 23,586 milj.eiro, bet 2022.gadā – 9,72 milj.eiro.
Rezultātā naudas trūkuma dēļ jau gana novājējušais Igaunijas valsts budžets trīs gadu laikā "notievēs", pateicoties vēlmei par 56,7 miljoniem eiro maksimāli norobežoties no "draudīgā" austrumu kaimiņa. No šīs summas investīcijām tiks atvēlēti 47,7 miljoni, robežas apkalpošanai – 9 miljoni eiro.
Patlaban organizēts iepirkums 23,5 kilometrus gara sauszemes robežas iecirkņa būvdarbiem, piedāvājumi kuram tiks iesniegti jau 2019.gadā. Prioritāte Krievijas robežas labiekārtošanā ir tās sauszemes iecirknim un infrastruktūras celtniecībai.
Monitoringa sistēma tiks projektēta vienlaikus ar robežas būvdarbiem, bet sistēma tiks iegādāta jau pēc infrastruktūras būvdarbu noslēguma.
Iesaldēt nevar samazināt cenu
Viena no Jiri Ratasa jaunās valdības galvenajām problēmām, ko tā "mantojusi" no viņa paša "vecā" Ministru kabineta, ir Igaunijas un Krievijas robežas iekārtošana.
Jaunajam "Austrumu valnim" (faktiski tā ir mūsdienu tehnoloģijām atbilstošs nožogojums ar elektroniskajiem monitoringa līdzekļiem) paredzētie izdevumi kopš būvdarbu sākuma jau vairākkārt pārsnieguši sākotnējās aplēses: no agrākajiem 79 miljoniem līdz 320 miljoniem eiro.
Šī iemesla dēļ pat aizrautīgākie patrioti Ministru kabinetā – Igaunijas konservatīvās tautas partijas (EKRE) pārstāvji sākuši šaubīties par to, vai nepieciešamas "par katru cenu" norobežoties no Krievijas. Piemēram, Rīgikogu deputāts no EKRE, pazīstamais rakstnieks Leo Kunnass, kurš laidis klajā fantastisko romānu "Karš 2023" par Krievijas uzbrukumu Igaunijai, aicināja ņemt piemēru no Somijas. "Somi nav sākuši būvēt nožogojumus uz savas garās sauszemes robežas ar Krieviju un neplāno to darīt arī nākotnē. Viņi neredz tam jēgu," paziņoja politiķis.
Savukārt IeM vadītājs, EKRE līderis Marts Helme debatēs par budžeta stratēģiju ieteica iesaldēt "zelta žoga" būvdarbus, radot opozīcijas kritiku. Vēlāk Helme paziņoja: lai arī austrumu robežas būvdarbi ir neizbēgami, tas jāpaveic lētāk un soli pa solim ar tehniskiem pilnveidojumiem.