RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Koalīcijas sadarbības padome vienojusies, ka visos izglītības līmeņos īstenojama pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā. Attiecīgais plāns jāizstrādā Izglītības un zinātnes ministrijai, vēsta LSM.
Sēdē 23. septembrī tika izskatīts Nacionālās apvienības (NA) ierosinājums uzlikt pašvaldībām pienākumu nodrošināt izglītības programmu apguvi valsts valodā visās pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, arī mazākumtautību bērnudārzos, ja to pieprasa bērna vecāki.
NA paskaidroja, ka nereti pašvaldība var piedāvāt vecākiem vietu tikai mazākumtautību bērnudārzā, kurā netiek nodrošināta programma valsts valodā. Tātad latviešu ģimene ir spiesta izvēlēties bērnudārzu tālu no mājām, maksāt par privātās izglītības iestādes pakalpojumiem, vai bērnu sūtīt dārziņā, kurā nodarbības notiek krieviski.
NA iniciatīvu atbalstīja premjerministrs Krišjānis Kariņš. Viņš uzsvēra, ka vienīgā oficiālā valoda Latvijā ir latviešu valoda, un izglītībai, kas tiek nodrošināta par nodokļu maksātāju naudu, jābūt valsts valodā
NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka tā ir vēsturiska vienošanās.
"Tā ir pirmā reize, kad visas valdību veidojošās partijas devušas zaļo gaismu idejai par pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā. Nacionālā apvienība arī turpmākajā procesā darīs visu iespējamo, lai šī pāreja tiktu īstenota pēc iespējas ātrāk," solīja Dzintars.
2018. gadā valstī tika pieņemts jaunais Izglītības likums, kas paredz: jau 2020. gadā visa vidējā izglītība tiks pārvesta uz latviešu valodu. Bērnudārzu latviskošana jau norit. Pērn virkne mazākumtautību bērnudārzu saņēma ieteikumus palielināt latviešu valodas lietojumu saziņā ar bērniem.
Latvijas Cilvēktiesību komiteja uzskata, ka šī situācija diskriminē mazākumtautības un vērsās ar sūdzību Satversmes tiesā.
Vecāki, kuri jau saskārušies ar jaunajām vēsmām, konstatēja, ka ierobežojumi dzimtās valodas lietojumā nopietni kaitē viņu bērniem.
Krievija ļoti negatīvi novērtēja pirmskolas mācību iestāžu pāreju uz latviešu valodu. Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova uzsvēra, ka tā neatbilst Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā.
Krievijas pastāvīgā pārstāvniecība EDSO, komentējot nacionālistu plānus, pavēstīja, ka krievu valodas izspiešana no pirmskolas izglītības neatbilst EDSO principiem un valsts likumiem - Latvijas Satversmes 91. pantā teikts, ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas". Satversmes 114. pants paredz, ka "personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību".
Krievijas pastāvīgajā pārstāvniecībā EDSO uzmanīgi seko līdzi situācijai. Krievijas pastāvīgā pārstāvja vietnieks EDSO Vladimirs Žeglovs norādīja, ka EDSO ir viss nepieciešamais, lai liktu valstīm pildīt savas saistības attiecībā uz nacionālajām minoritātēm. Problēma, kā jau ne reizi vien esam norādījuši, ir Latvijas varasiestāžu politiskās gribas trūkums attiecībā uz šo jautājumu. Kā arī Rīgas partneri Eiropas Savienībā ar tai raksturīgiem "dubultstandartiem" apzināti piesedz savus Latvijas kolēģus.