RĪGA, 21. septembris — Sputnik. Kultūras ministrs Nauris Puntulis pat sarunās ar citu valstu vēstniekiem dod priekšroku latviešu valodā. Izņēmumu bijušais operdziedātājs gatavs pieļaut tikai cienījama vecuma cilvēkiem – sarunā ar kaimiņieni, kura valsts valodu nesaprot, Puntulis sarunājas krieviski. Par to ministrs pastāstīja radio Baltkom ēterā.
Politiķis norādīja: kā amatpersona viņš runā savas valsts valodā. Pat tiekoties ar ārvalstu vēstniekiem, viņš cenšas izvēlēties formu "katrs savā valodā" un izmantot tulkotāja pakalpojumus. Šāds saziņas modelis viņam ir cilvēciski simpātiskāks, atklāja ministrs.
Pēc viņa vārdiem, krievu valodu viņš pārvalda, taču ne teicami, un nekādu aizspriedumu pret tās lietojumu viņam neesot.
Sarunā ar žurnālistu politiķis atcerējās laiku, kad strādāja Nacionālajā operā – tolaik viņš "izbrāķēts" Vladimira Ļenska lomai. Diriģents paziņojis, ka viņam nav vajadzīgs tāds Ļenskis ar igauņu akcentu. Tomēr, Puntulis uzsvēra, viņam neesot principiālas attieksmes pret krievu valodu.
Viņš piezīmēja, ka kultūras ministra postenis uzliekot viņam pienākumu runāt valsts valodā oficiālos un darba pasākumos, taču dzīvē esot citādi.
Politiķis piezīmēja, ka viņa kaimiņiene, 70 gadus veca sirmgalve, latviešu valodā nerunā, un apliecināja, ka šajā gadījumā viņš noteikti nepieprasīšot latviešu valodu un vajadzības brīdī sākšot runāt krieviski.
Līdzīgu viedokli par krievu valodas lietojumu pauda arī Puntuļa priekšgājēja kultūras ministra postenī Dace Melbārde. Viņa skaidroja, ka, vadot ministriju, kas atbild par integrācijas politiku un latviešu valodas prasmēm, viņa par savu pienākumu uzskatījusi runāt dzimtajā valodā, arī ar mazākumtautību pārstāvjiem – tādējādi viņa esot stiprinājusi valsts valodas pozīcijas. Taču ārvalstu komandējumos, it īpaši bijušās PSRS valstīs Melbārde varēja sniegt intervijas un sarunāties krieviski.
Līdzīga ir arī attieksme sadzīves situācijās. "Ja, piemēram, aptiekā kāda paveca sieviete ļoti mīļi un sirsnīgi atvainosies, ka nesaprot latviešu valodu un nevar kaut ko izlasīt, es viņai noteikti palīdzēšu," – apgalvoja politiķe.
Valsts valodas statuss Latvijā piešķirts tikai latviešu valodai. Krievu valoda kļuvusi par svešvalodu, lai arī tā ir dzimtā gandrīz 40% valsts iedzīvotāju.