Bez krieviem mēs netiksim galā: igauņu deputāte iestājās par nepilsoņiem

Bijusī Igaunijas IeM vadītāja Katri Raika uzstājas par iespēju loga atvēršanu pelēkās pases īpašniekiem uz vienu gadu, kura laikā viņi var prasīt pilsonības piešķiršanu.
Sputnik

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Negaidītu paziņojumu attiecībā uz krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, daudzi no kuriem ir nepilsoņi, izteikusi bijusī IeM vadītāja, Igaunijas parlamenta deputāte no Sociāldemokrātiskās partijas Katri Raika. Pēc viņas sacītā, Igaunija bez viņiem netiks galā, un tā ir viņu kopējā valsts.

Saeimas komisija atbalstīja Vējoņa iniciatīvu par pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem

Katri Raika 16. septembrī piedalījās raidījumā "Sava taisnība", kur bija runāts par nepilsoņu pelēko pasu turētājiem. Sarunu šova laikā viņa emocionāli paziņoja: "Mēs bez jums netiksim galā! Jūsu ir tik daudz, ka katra no jums pienesums ir svarīgs valsts attīstībai. Jūs esat mums vajadzīgi, mēs jūs mīlam, tā ir mūsu kopējā valsts. Un punkts!" vēsta ERR.

Iepriekš Katri Raika piedāvāja ieviest iespēju logu pelēko pasu turētājiem uz vienu gadu, un, pēc viņas sacītā, nebūt ne visi igauņi ir pret šo iniciatīvu.

"Runa bija par iespēju loga atvēršanu pelēko pasu turētājiem uz vienu gadu. Šī perioda laikā Igaunijā dzimušie pelēko pasu turētāji varētu prasīt piešķirt pilsonību. Taču tas nenozīmē, ka kādā burvīgā dienā Igaunijas pase atnāktu viņiem pa pastu. Vajadzētu oficiāli atzīmēt savu vēlmi saņemt pilsonību un izteikt zvērestu Igaunijai, protams, neslēpjot aiz muguras kriminālo pagātni," paskaidroja Raika.

Pēc viņas vērtējuma, ar šādiem nosacījumiem pilsonību būtu gatavi iegūt 20 tūkstoši nepilsoņu.

Tāpat Raika paziņoja, ka Igaunijas krievvalodīgajiem ir divas galvenās tēmas: pilsonība un izglītība dzimtajā valodā.

"Tās ir vairāk jāapspriež, lai igauņi labāk izprastu krievvalodīgo iedzīvotāju sāpes," atzīmēja Raika.

Masveida nepilsonības institūts pastāv oficiāli Igaunijā un Latvijā kopš to neatkarības pasludināšanas 1991. gadā. "Nepilsoņu" statuss apvieno personas, kas dzīvo šajās valstīs, kurām bijusi PSRS pilsonība un kas pēc tās sabrukuma nesaņēma nekādu pilsonību. Šodien Igaunijā ir ap 78 tūkstošiem nepilsoņu, savukārt Latvijā – 225 tūkstoši.

Igaunijā nepilsoņiem ir tiesības balsot vietējās vēlēšanās, taču nav tiesību tikt ievēlētiem. Turklāt Igaunijas Konstitūcija aizliedz nepilsoņiem iestāties politiskajās partijās. Savukārt Latvijā nepilsoņiem nav tiesību balsot vai izvirzīt savu kandidatūru nekādās vēlēšanās, taču viņi drīkst būt politisko partiju locekļi.

"Ka tik nepilsoņu nemaz nebūtu": eksperts par Latvijas apšaubāmajiem sasniegumiem

Turklāt saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību, Igaunijas un Latvijas deputātu mandātu skaits Eiropas Parlamentā ir atkarīgs no visu šo valstu iedzīvotāju skaita. Tādējādi eirodeputāti no Igaunijas un Latvijas būtībā nepārstāv personas bez pilsonības, jo tie nevar piedalīties vēlēšanās. Rezultātā nepilsoņi nav pārstāvēti Eiropas Parlamentā, savukārt šīm valstīm piešķirtais deputātu vietu skaits ir neproporcionāli liels uz personu rēķina, kurām nav balsstiesību.

Maskavā masveida nepilsonības institūtu uzskata par Eiropas Savienības apkaunojumu. Pēc Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova sacītā, šīs parādības likvidācijas lietā sava loma jānospēlē ne vien EDSO un ES, bet arī NATO blokam.

Kādā no preses konferencēm KF ĀM vadītājs salīdzināja nepilsoņu pases ar "vilku biļetēm" un pauda cerību, ka tā vai savādāk, bet problēmas risinājums reiz tomēr tiks rasts.