RĪGA, 8. septembris — Sputnik. Igaunijas Aizsardzības ministrija iesniegusi saskaņošanai likumprojektu, kas nosaka iesaukuma termiņu 2021. gadam un iesaukto karavīru skaitlisko sadalījumu vienībās, tostarp arī tajās, kas pakļautas speciālo operāciju vadībai, vēsta Sputnik Igaunija.
Izdevums Stolitsa informēja, ka 2021.gadā Igaunijas karadienestā iesauktie kareivji, kuri guvuši apmācību speciālo operāciju vienībās, tiks ieskaitīti speciālo operāciju vienību rezervē.
Iesaukums speciālo operāciju vienībās notiks no 29. līdz 42. dienesta nedēļai Igaunijas Aizsardzības spēkos. Provizoriskie plāni liecina, ka speciālo operāciju vienībās dienēs 30 jaunieši un līdz 2 meitenes.
Iepriekš Igaunijā iesauktie karavīri netika iesaistīti speciālajās operācijās, šī militārā joma tika atstāta profesionāļiem.
Amerikāņiem trūkst vietas
Iepriekš vēstīts, ka igauņu žurnālisti noskaidrojuši: valstī uzturas slepena ASV speciālo uzdevumu vienība, kuras darbību un dislokācijas vietu valdība neizpauž. Noskaidrots, ka ASV armijas speciālo uzdevumu vienība parādījās Igaunijā 2014. gadā tūlīt pēc Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā. ASV un Igaunija noslēdza īpašu līgumu, kas sabiedrībai joprojām nav zināms.
2019. gadā ASV piešķīrušas Igaunijai 15,7 miljonus dolāru kaut kāda objekta celtniecībai. Izmeklēšanas laikā noskaidrojās, ka runa ir par ASV speciālo uzdevumu vienības treniņu bāzi. ASV Aizsardzības ministrijas dokumenti liecina, ka par piešķirtajiem līdzekļiem cita starpā tiks uzbūvētas kazarmas, šautuve, ieroču noliktava un tornis izpletņu žāvēšanai. Būvdarbi jau ir sākti, objekti būs gatavi 2020. gadā.
"Mēs šeit pastāvīgi uzturamies kopš 2014. gada, un mūsu darbībai bieži vien vajag vairāk vietas," tā nepieciešamību paplašināt treniņu bāzi žurnālistiem pamatoja ASV armijas pulkvedis Kevins Stringers.
Ar "Krievijas draudiem" aizbildinoties
Amerikāņu speciālo uzdevumu vienības parādīšanos Igaunijā vietējie varasvīri aizbildina ar it kā augošo Krievijas militāro aktivitāti rietumu virzienā, tomēr Krievijas Aizsardzības ministrija noliedz tamlīdzīgus apgalvojumus un pārmet NATO vienpusēju militārās infrastruktūras paplašināšanu Baltijas valstīs.
Maskava jau vairākkārt uzsvērusi, ka Krievija nelolo nekādus uzbrukuma plānus, tomēr Rietumu politiķi, tostarp arī augstu stāvošas NATO amatpersonas nenogurstoši runā par "Krievijas draudiem". Iepriekš Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja, ka NATO ļoti labi zina: Maskava nelolo tamlīdzīgus plānus, tomēr alianse izmanto ieganstu, lai dislocētu lielākus spēkus, tehniku un bataljonus pie Krievijas robežām.
Maskava apliecina, ka nav ieinteresēta vairot spriedzi attiecībās ar NATO. Komentējot par Krievijas "agresīvo izturēšanos" izteiktos pārmetumus, Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja, ka tās visas ir "runas par labu nabagajiem".