RĪGA, 7. septembris – Sputnik. Eiropas Savienībā nav vienota viedokļa attiecībā pret Krieviju, konstatēja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Pēc viņa domām, noteiktā brīdī var rasties šaubas par to, vai nāktos pagarināt pret Krieviju vērstās sankcijas. Nausēda uzsvēra, ka tas esot nepieļaujami, un aicināja Latviju, Igauniju un Poliju pievienoties viņa viedoklim, vēsta Sputnik Lietuva.
Pat gadījumā, ja ES sadzirdēs Baltijas un Polijas iesīkstējušo rusofobu balsis, pēdējo vārdu tik un tā teiks vecā Eiropa, kur noskaņojums attiecībā ar Krieviju pakāpeniski mainās, sarunā ar Sputnik Lietuva paziņoja Krievijas Tautu draudzības universitātes Stratēģisko pētījumu un prognožu institūta direktora vietnieks Ņikita Daņuks.
"Sankciju pagarināšanas procedūras pamatā ir vispārēja vienprātība. Ja viena valsts oficiālā līmenī balsojuma brīdī iebildīs, sankciju režīma pagarināšana izbeigsies. Tāpēc sankciju atcelšanas pretiniekiem ir jārada informācijas vilnis – jāparāda, ka ES ir balsis par labu sankciju atcelšanai, ka nepieciešams vērst pret viņiem spiedienu, ka tas apdraud transatlantisko solidaritāti un Eiropas vērtības," paskaidroja Daņuks.
Pie tam politologs uzskata, ka tendences nomaiņa Eiropā attiecībās ar Krieviju ir acīmredzama.
"Ja pavisam nesen viena no sankciju politikas lokomotīvēm bija Eiropas vecās valstis, tagad mēs redzam, kā (Francijas prezidents Emanuels – red.) Makrons konstatē, ka nepieciešams vienoties ar Krieviju. Vācijā pastiprinājies biznesa spiediens, kas vēlas panākt sankciju atcelšanu, jo Krievija ir ļoti svarīgs tirdzniecības partneris. Pilnīgi pietiks ar vienas vienīgas valsts balsi, lai pārtrauktu sankciju pagarināšanu," uzsvēra Daņuks.
Eksperts norādīja, ka virkne politisko spēku Eiropā ir orientēti uz sadarbību ar Krieviju.
"Agri vai vēlu kvantitatīvie rādītāji pāraugs kvalitatīvajos. Jā, galvenie Krievijai naidīgās politikas apoloģēti – Baltijas valstis, Polija, Rumānija – mēģinās celt trauksmi un teikt, ka Krievija rada draudus. Tomēr pašreiz Eiropā pārsvarā valda konstruktīvs noskaņojums, – vismaz tajā daļā, ko var uzskatīt vismaz par kaut kādiem subjektiem. Tas liecina, ka eiropieši beidzot ir aptvēruši – sankcijas absolūti nedarbojas kā politiskais instruments un spiediena līdzeklis, un pienācis laiks pārdomāt pieejas nomaiņu," paskaidroja Daņuks.
Eksperts atzīmēja, ka tagadējā Eiropa patiešām ir sašķelta. Ja arī Baltijas valstu balsi sadzirdēs, pēdējo vārdu tik un tā teiks vecā Eiropa. Noteicošā ir Vācijas, Francijas un Itālijas vienprātība – viss ir atkarīgs no šo valstu lēmuma, atgādināja Daņuks.
Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar situāciju Krimā un Ukrainā. 2014. gada jūlija beigās ES un ASV no tiešajām sankcijām pret atsevišķiem pilsoņiem un kompānijām pārgāja pie ierobežojumiem pret veseliem Krievijas ekonomikas sektoriem. ES 2015. gada samits martā saistīja ierobežojošo pasākumu darbības termiņu ar pilnu Minskas vienošanās implementāciju.
Atbildes kārtā Krievija ierobežoja pārtikas preču importu no valstīm, kuras ieviesa pret to sankcijas: ASV, ES valstīm, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas. Maskava vairākkārt paziņoja, ka uzskata par absurdu saistīt sankcijas pret Krieviju ar Minskas vienošanos par Ukrainu, jo Krievija nav Ukrainas iekšējā konflikta puse. Tāpat Maskava vairākkārt norādījusi, ka runāt ar to sankciju valodā ir neproduktīvi.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins novērtēja, ka rietumvalstu ierobežojumi sagādājuši Krievijai zaudējumus 50 miljardu dolāru apmērā, bet Eiropa zaudējusi 240 miljardus. Komentējot spriedelējumus par nepieciešamību "salīgt mieru" ar Rietumiem, lai panāktu sankciju atcelšanu, Putins uzsvēra, ka Krievija ne ar vienu nav strīdējusies.