RĪGA, 6. septembris — Sputnik. Kāds radio Baltkom klausītājs ēterā pauda savu viedokli par skolotāju algām sarunā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāju Eiženiju Aldermani no partijas "Gods kalpot Rīgai".
Eiženija Aldermane paziņoja, ka Latvija pārkāpusi pāri slieksnim, aiz kura sākas ar pedagogu trūkumu saistīta krīze, un atzīmēja, ka skolotāja alga ir svarīgākais aspekts, turklāt tam ir liela nozīme profesijas prestiža jautājumā.
Tomēr Baltkom klausītāja viedoklis ir citāds. Viņš paziņoja, ka neesot nepieciešamības palielināt algas skolotājiem, jo viņi pārāk maz strādājot, lai saņemtu lielu algu. Pareizāk sakot, pēc viņa domām, patlaban skolotāji saņemot pietiekami.
Klausītājs skaidroja: trīs mēnešus vasarā skolotāji atpūšoties, pēc tam vēl vairākas reizes gadā – brīvdienas. Viņš sarēķināja, ka brīvdienas – tas ir vēl viens mēnesis. Klausītājs ierosināja divas algas sadalīt uz gadu un pievienot katram mēnesim. Aprēķini rāda, ka alga iznākot daudz lielāka, nekā šķiet.
Radio klausītājs ierosināja ieviest skolotājiem stundas likmi, tad šī nauda precīzi atspoguļošot reālo darbu. Pagaidām, pēc viņa domām, skolotāji pelna tik, cik atrodas darba vietā.
Klausītājs atgādināja arī to, ka skolotāji saka, ka strādā brīvdienās.
"Nevajag stāstīt, ka jūs visi šo laiku strādājat, tas ir jūsu apmaksātais atvaļinājums," viņš paziņoja, turklāt pakritizēja arī skolotāju kvalifikācijas celšanas kursus. Klausītājs klāstīja, ka Latvijā pārsvarā skolās strādā vecākās paaudzes cilvēki, neko jaunu viņi nenes, tātad nav arī kvalifikācijas celšanas.
Algas pusdienu vietā
Tomēr Latvijas valdība ir sameklējusi naudu skolotāju algām. No 1.septembra mazākās pedagogu algas ir pieaugušas līdz 750 eiro. Tiesa, finansējums atrasts tikai 2019.gada atlikušajiem mēnešiem. No 2020.gada būs vajadzīgi vēl 23 miljoni eiro.
Izglītības ministre Ilga Šuplinska piedāvāja rast algas pedagogiem uz jaunāko klašu skolēnu bezmakas pusdienu rēķina, uzkraujot atbilstošos izdevumus pašvaldībām. Iecere radīja plašu sašutumu.
Toties uz laiku atkāpusies skolotāju beztermiņa streika problēma – pedagogi draudēja sākt streiku, ja no 1.septembra netiks palielināta alga, un skolas Latvijā vienkārši neatvērsies.
Pie tam Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pieprasīja Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sasaukšanu. To veido valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji. LIZDA pieļāva, ka iesniegs izglītības ministres Ilgas Šuplinskas demisijas pieprasījumu.