Krievijas vēstniecība atbildēja uz Borisa Džonsona sacīto par Otro pasaules karu

Absolūtais vairākums krievu un britu, atceroties Otro pasaules karu, pagodina kritušo piemiņu un ciena Padomju Savienības un Apvienotās Karalistes sadarbību, taču Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons palūkojās uz vēsturi savādāk.
Sputnik

RĪGA, 3. septembris – Sputnik. KF vēstniecība Londonā uzskata par nepieņemamu Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona izteicienu par "fašisma veseri un komunisma laktu" attiecībā pret Poliju Otrajā pasaules karā, teikts vēstniecības mājaslapā.

Džonsons 1. septembrī Twitter vietnē publiskoja video ar uzrunu, kurš veltīts 80. gadadienai kopš Otrā pasaules kara sākuma. Pēc viņa sacītā, kamēr poļi aizstāvēja valsti no nacistu uzbrukuma, "padomju karaspēku uzbruka tiem no austrumiem", Polija nonāca "starp fašisma veseri un komunisma laktu".

​Krievijas vēstniecības Lielbritānijā preses sekretārs paziņoja, ka šie premjerministra vārdi izraisa izbrīnu.

"Visās vēstures diskusijās par padomju militāro operāciju Polijas austrumu rajonos jautājuma uzstādījums, kurā PSRS rīcība tiek faktiski pielīdzināta Hitlera agresijai, ir absolūti nepieņemama," paziņoja vēstniecībā.

Tāpat preses sekretārs norādīja, ka sarunā par tiem, kas izšķīra poļu valsts 1939. gada traģēdiju, "nāksies atcerēties britu diplomātijas lomu, kura ne vien atstāja bez uzmanības nacistu iekarošanas politiku (Austrija, Čehoslovākija, Mēmele), bet arī pastāvīgi sabotēja PSRS piedāvājumus par efektīvas pret Hitleru vērstas alianses izveidi, tostarp konkrēti Polijas aizsardzībai".

"Absolūtais vairākums krievu un britu, atceroties Otro pasaules karu, pagodina kritušo piemiņu un ciena Padomju Savienības un Apvienotās Karalistes sadarbību. Izjūtam nožēlu, ka premjerministrs izvēlējies citu rakursu, kurš, par laimi, nav samērā populārs Lielbritānijā," teikts vēstniecības atbildē.

Otrā pasaules kara sākuma gadadienā, 1. septembrī, Krievijas ĀM publicēja sociālajos tīklos īsu atgādinājumu par to, kādi tieši notikumi noveda pie kara sākuma.

"Šodien daudzās valstīs tiek veikti mēģinājumi pārskatīt Otrā pasaules kara iemeslus un sekas ar mērķi uzvelt atbildību par šo globālo katastrofu vienādā mērā Hitlera Vācijai un Padomju Savienībai, metot ēnu mūsdienu Krievijai. Tieši šī iemesla dēļ ir svarīgi balstīties uz konkrētiem faktiem un dokumentiem, kuri raksturo visu pirmskara situācijas sarežģītību, atklāj patieso iemeslu un seku saikni, kura noveda pasauli pie traģiskas kataklizmas," teikts KF ĀM paziņojumā.

Krievijas diplomātijas iestāde atgādināja par Minhenes sazvērestību, pret Padomju Savienību vērstiem noskaņojumiem Polijā, kā arī par to, kā Francija un Lielbritānija pameta poļus likteņa novārtā.

"Var dažādi vērtēt padomju politiku Otrā pasaules kara sākumposmā, taču nevar noliegt faktu, ka tieši Padomju Savienība sagrāva nacismu, atbrīvoja Eiropu un izglāba no iznīcības Eiropas demokrātiju," nobeigumā sacīja ĀM.