Mācību gada sākums Latvijā: mazāk skolu, mazāk krievu valodas

Zinību dienu Latvijā padara drūmu vesela virkne problēmu: gan forsēta krievu valodas izstumšana no mācību procesa, gan nenoteiktība skolotāju algu finansējumā, gan mācību iestāžu skaita samazinājums.
Sputnik

RĪGA, 2. septembris – Sputnik. Saskaņā ar provizoriskajiem Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, skolēnu skaits šogad, salīdzinot ar pērno gadu, nav mainījies. Pirmdien, 2. septembrī, Latvijas skolas vērs vaļā durvis 215 tūkstošiem bērnu, vēsta skaties.lv.

Deputāts par Šuplinskas ideju: galvenais, lai bērni nekļūtu par tās ķīlniekiem

Pirmo reizi pirmajā klasē ies 20 tūkstoši skolēnu – arī šis rādītājs saglabājies pērnā gada līmenī.

Kas ir samazinājies, ir skolu skaits – pērn savas durvis vēra 776 vispārējās izglītības iestādes, savukārt pirms šī gada septembra 14 skolas tika likvidētas un vēl daži desmiti izglītības iestāžu tika apvienoti.

Jaunajā mācību gadā skolās gaidāms daudz pārmaiņu.

No šī gada septembra tiks īstenota vidējās izglītības pāreja uz latviešu valodu. Nacionālo mazākumtautību skolām piedāvāti trīs modeļi ar dažādām valodas proporcijām, no kurām jāizvēlas viena.

Oficiālās amatpersonas dēvē pāreju par pakāpenisku, taču krievvalodīgie aktīvisti šādam vērtējumam nepiekrīt, jo tik vērienīgu izmaiņu īstenošanu vien divu gadu garumā drīzāk var nosaukt par zibenīgu. Krievu skolu aizstāvības štābs negrasās pārtraukt masveida protesta akcijas pret skolu reformu, nākamā tiek plānota oktobra sākumā.

Pirmsskolas izglītībā tiks ieviesta kompetences pieeja, programma sastāvēs no trīs posmiem atkarībā no bērna vecuma: no pusotra līdz trim, no trim līdz pieciem un no pieciem līdz sešiem gadiem. Jaunās pieejas mērķis – izaudzināt zinātkāru un radošu bērnu, kurš dzīvo veselīgu, drošu un aktīvu dzīvi un mācās ar prieku.

Tiesa, skolotāju arodbiedrībā (LIZDA) šaubās, ka noslogotajiem pedagogiem pietiks laika apgūt jauno mācību saturu. Visā Latvijā vērojams skolotāju trūkums visos mācību posmos, savukārt jauni speciālisti nevēlas iet strādāt skolās par ļoti nelielu naudu.

Latvieši Twitter tīklā šokēti: 86% skolēnu izvēlas krievu valodu

No 1. septembra vismazākās pedagogu algas palielinājušās līdz 750 eiro, tiesa, finansējums atrasts tikai šī gada pēdējiem četriem mēnešiem. 2020. gadā būs nepieciešami vēl gandrīz 23 miljoni eiro.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska piedāvāja "ietaupīt" uz brīvpusdienu rēķina sākumskolas skolēniem, pārliekot attiecīgos izdevumus uz pašvaldību pleciem. Šī ideja izraisīja plašu neapmierinātību.

Septiņi "Saskaņas" deputāti nosūtīja Ilgai Šuplinskai vēstuli ar prasību sniegt atbildes uz veselu virkni jautājumu par viņas iniciatīvu, pie tam tuvākajā laikā. parlamentārieši uzsver, ka ir gatavi ierosināt izglītības un zinātnes ministres demisiju.