Atbild "uz dullo" un tiek cauri: skolotāja pastāstīja, kā Latvijā kārto eksāmenu fizikā

Situācija ar eksāmeniem matemātikā un fizikā ir traģiska, tā vienkārši ir ņirgāšanās par zināšanām, ir pārliecināta izikas skolotāju asociācijas vadītāja Ludmila Belogrudova.
Sputnik

RĪGA, 29. augusts — Sputnik. Agrāk ar fizikas eksāmena palīdzību bija iespējams saņemt papildu punktus, lai vieglāk iestātos augstskolā, taču tagad tā vairs nav, tāpēc daudzi vispār neredz jēgu kārtot fizikas eksāmenu, intervijā LNT sacīja Fizikas skolotāju asociācijas vadītāja, Aizkraukles novada vidusskolas fizikas skolotāja Ludmila Belogrudova.

"Fizikas eksāmenu kā obligātu augstskolās šobrīd nepieprasa gandrīz nekur," piebilda pedagoģe.

Jau ilgus gadus rit diskusija par to, ka jāpievērš uzmanība eksakto mācību priekšmetu apguvei, taču centralizēto eksāmenu rezultāti ne matemātikā, ne fizikā nav spīdoši. Skolotāja uzskata, ka situācija ir "traģiska, tā ir ņirgāšanās par zināšanām".

Valsts mēroga problēma: skolās trūkst skolotāju

Pedagoģe ir izpētījusi centralizēto eksāmenu fizikā un atklājusi: ja testā skolēns vienkārši konsekventi atzīmē tikai A, B, C vai D variantu, pat nezinot pareizo atbildi, viņš varēja droši nokārtot eksāmenu, pārvarot 5% barjeru.

"[..] tā lieta, kur mēs grēkojam pret to vidusskolēnu, ir tas, ka vidusskolā mēs viņam ļaujam sasniegt rezultātu nepiepūlējoties," turpina skolotāja.

Viņa neuzskata, ka vaina jāuzņemas tikai eksāmenu sagatavotājiem – jautājums jārisina valstiskā līmenī.

Fizikas eksāmenu bieži izvēlas profesionālo vidusskolu un vakara maiņas vidusskolu audzēkļi – to pērn kārtojuši 44% minēto izglītības iestāžu audzēkņu. Belogrudova uzsvēra – to izvēlas, lai vismaz kaut ko nokārtotu.

Pie tam jārisina arī fizikas skolotāju trūkums. Belogrudova norādīja, ka ir grūti pat noteikt precīzu skaitli, jo ir tā saucamās "slepenās vakances" – citiem skolotājiem paaugstina slodzi, jo viņi uzņēmušies pasniegt arī fiziku. Tāpēc patiesais pedagogu trūkums varētu būt liekāks.