Krievijas ĀM negatīvi vērtē Rīgas plānus ievest latviešu valodu visos bērnudārzos

Rīgas bērnudārzu pārvešana pie mācībām latviešu valodā neatbilst Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību sfērā, informēja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.
Sputnik

RĪGA, 29. augusts — Sputnik. Krievija ārkārtīgi negatīvi vērtē pirmskolas mācību iestāžu pārvešanu pie mācībām valsts valodā Latvijā. Šis solis neatbilst Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību sfērā, informēja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

"Mēs to vērtējam ārkārtīgi negatīvi. Politika, kam raksturīgas tamlīdzīgas darbības un soļi, ir pretrunā visām saistībām cilvēktiesību nodrošināšanu jomā, ko uzņēmušās valstis, piemēram, Eiropas saimes, Eiropas Savienības locekļi," viņa konstatēja.

Iepriekš vēstīts, ka 2018.gada nogalē Ministru kabinets pieņēma "Noteikumus par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem", kas reglamentē mācības bērnudārzos. Dokuments paredz, ka latviešu valodai jābūt galvenajai visās pirmskolas mācību iestādēs, jo tieši tajā pārsvarā notiks saziņa ar bērniem vecumā no pieciem gadiem rotaļu laikā.

Tiesa, dokuments paredz arī izņēmumus – latviešu valoda nav obligāta pasākumos, kas mērķtiecīgi organizēti mazākumtautību valodas un etniskās kultūras apgūšanai.

Jūnija vidū Nacionālās apvienības frakcija Rīgas domē ierosināja jautājumu par bērnudārzu pāreju pie valsts valodas no 2020./21.mācību gada. Rīgas domes Izglītības komiteja to izskatīja 22.augustā.. komitejas priekšsēdētāja vietnieks Jefimijs Klementjevs atklāja, ka diskusija bija plaša, taču rezultāts ir nepārprotams: tūlītēja pāreja pie latviešu valodas bērnudārzos radīs psiholoģisku traumu bērniem. Tomēr jautājums tiks izskatīts arī visas domes sēdē.

"Kurina naidu Latvijā": deputāts par Nacionālā bloka meliem

Krievijas pastāvīgā pārstāvniecība EDSO, komentējot nacionālistu plānus, pavēstīja, ka krievu valodas izspiešana no pirmskolas izglītības neatbilst EDSO principiem un valsts likumiem - Latvijas Satversmes 91. pantā teikts, ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas". Satversmes 114. pants paredz, ka "personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību".

Krievijas pastāvīgajā pārstāvniecībā EDSO uzmanīgi seko līdzi situācijai. Krievijas pastāvīgā pārstāvja vietnieks EDSO Vladimirs Žeglovs norādīja, ka EDSO ir viss nepieciešamais, lai liktu valstīm pildīt savas saistības attiecībā uz nacionālajām minoritātēm. Problēma, kā jau ne reizi vien esam norādījuši, ir Latvijas varasiestāžu politiskās gribas trūkums attiecībā uz šo jautājumu. Kā arī Rīgas partneri Eiropas Savienībā ar tai raksturīgiem "dubultstandartiem" apzināti piesedz savus Latvijas kolēģus.