RĪGA, 28. augusts – Sputnik. No nākamā gada janvāra Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) varētu pārstāt finansēt sākumskolas skolēnu brīvpusdienas un nodot šo pienākumu pašvaldībām, vēsta Mixnews.lv.
Šobrīd brīvpusdienas, kuras saņem 1.-4. klašu skolēni, apmaksā no valsts budžeta. Ik gadu tas IZM izmaksā aptuveni 20 miljonus eiro.
Pēc IZM domām, šis pienākums jāuzņemas pašvaldībām, jo ministrijas primārā funkcija ir izglītība.
"Šis jautājums ir nevis par to, būs vai nebūs brīvpusdienas, bet jautājums ir, kas šīs brīvpusdienas apmaksās, kas veiks šo funkciju. Un, runājot ar pašvaldībām, ir skaidrs, ka šobrīd resurss, ko iegulda IZM, ir neefektīvs. Izglītības un zinātnes ministrijai tā ir īsti neraksturīga funkcija. Mums vajadzētu domāt par saturu, par metodoloģiju, nevis par brīvpusdienām," norādīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija, JKP).
Tāpat ministre uzskata, ka pašvaldības varētu izvērtēt, vai brīvpusdienas ir nepieciešamas visiem skolēniem.
"Vai tomēr ir nepieciešams sociāli nevienlīdzīgā situācijā atbalstīt to, kam tas patiešām ir vitāli svarīgi. Un pārējo naudas resursu izmantot skolas attīstībai," norādīja ministre.
Savukārt pašvaldības pievērš uzmanību tam, ka šis lēmums tiek virzīts bez viņu dalības.
"Kārtējais valdības "veiksmes stāsts". Izdomāja ķerties pie bērniem un katram skolēnam atņemt 1,42 eiro dienā! Kaut kāda laupītāju kompānija salasījusies!" komentēja šo ziņu Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš savā Facebook lapā.
Kaut gan Šuplinska apgalvo, ka augusta vidū esot par to runājusi ar 14 Kurzemes novadu pārstāvjiem, kur viņa devās apspriest izglītības reformu un skolu tīkla attīstību. Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka ar to nepietiek tik būtiska jautājuma lemšanai.
"Mūs satrauc tas, ka Izglītības un zinātnes ministrija nāk ar dažādiem paziņojumiem, tai skaitā arī šobrīd par ēdināšanas pārcelšanu 1. līdz 4. klasēm uz pašvaldību budžetu, nerunājot ar pašvaldībām. Šis jautājums šobrīd nav ticis apspriests ar pašvaldībām," pastāstīja Pašvaldību savienības izglītības eksperte Ināra Dundure.
Piemēram, ministre nav runājusi ar Valkas pašvaldību, kurai šis slogs būs pārāk smags.
"Būtībā tā ir neiespējamā misija, jo nākamgad mums nāk klāt papildu izdevumi gan pirmsskolas skolotāju algu palielinājumam, tie ir būtiski papildu izdevumi - apmēram 100 000 eiro. Nākamgad būs pirmais gads, kad mēs nesaņemsim īpašo valsts dotāciju specializētajam bērnudārzam, jo tas izbeidzas. Tie atkal ir 120 000 eiro. Un ēdināšana ir 70 000 eiro," saka Valkas mērs Vents Armands Krauklis.
Pašvaldību savienība uzskata, ka kompromisu var rast, piemēram, ja turpmāk algas bērnudārzu pedagogiem algas maksās valsts, nevis pašvaldības, kā tas notiek šobrīd.