RĪGA, 27. augusts – Sputnik. Ventspils mērs Aivars Lembergs izkritizēja Latvijas varasiestādes par reformu īstenošanu bez rūpīgas to seku analīzes. Tostarp runa ir par jauno vidējās izglītības kvalitātes kritēriju ieviešanu.
Pēc Lemberga sacītā, viņam rodas iespaids, ka valsti vada "stulbeņi", jo Latvijā kļuvis par sistēmu, ka pirms kaut kādas iniciatīvas īstenošanas, vispār neveikt nekādu analīzi.
"No 100 idejām varbūt 90 ir neīstenojamas vai utopiskas. Taču ekspertiem ir jātiek skaidrībā, jānosaka iemeslu un seku saikni, jāaprēķina, kādi iespējamie rezultāti būs pieņemami. Bet mums Latvijā jau ir kļuvis par tādu sistēmu, ka nekādi aprēķini netiek veikti," pateica politiķis radio Baltkom ēterā.
Piemēra kārtā viņš minēja skolu izglītības kvalitātes kritērijus, kurus izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Saskaņā ar šiem kritērijiem, vidējam 12. klašu absolventu obligāto centralizēto valsts eksāmenu rezultātu indeksam ir jābūt vismaz minimāli noteiktajā līmenī. Paredzēts, ka no 2020. gada 2. janvāra līdz 2024. gada beigām šis indekss sastādīs ne mazāk par 40%, no 2025. gada 1. janvāra līdz 2029. gada beigām – ne mazāk par 50%, savukārt sekojošajos gados – ne mazāk par 60%. Šī indeksa aprēķināšanai IZM piedāvāja speciālu formulu. Gadījumā, ja izglītības iestādes neizpildīs noteiktos kritērijus, tām var tikt atņemts budžeta finansējums.
Lembergs pastāstīja, ka palūdza aprēķināt, cik ir vidusskolu, kurās šis rādītājs (tas tiek aprēķināts, balstoties uz eksāmenu rezultātiem angļu valodā, latviešu valodā un matemātikā) ir virs 60%.
"Izrādījās, ka, saskaņā ar pērnā gada eksāmenu rezultātiem, 336 vidusskolu vidū tikai desmit skolās rādītājs bijis virs 60%. Varat iedomāties, tikai desmit skolas. Piecas no tām ir Rīgā un vēl piecas – Latgalē. Vidzemē – nevienas, Kurzemē – nevienas, Zemgalē – nevienas un Rīgas apkaimē – nevienas," pateica Lembergs.
Viņš norādīja, ka, ja ierēdņi, pirms šo kritēriju apstiprināšanas, izvērtētu šodienas centralizēto eksāmenu rezultātus un pēc tam ieskatītos kartē un saprastu, kādas skolas tiks slēgtas un ar ko tas draud, viņi varbūt nesteigtos tos apstiprināt.
"Es saku, jūs vismaz kartē ieskatījāties, kur tās skolas (saskaņā ar jaunajiem kritērijiem) paliek. Tur ir kaut viena skola 50 kilometru rādiusā? Izrādījās, ka ir tādas vietas, kur nevienas skolas nav 100 kilometru rādiusā. Tuvākās kvalitātes skolas – tā ir Pirmā, Otrā, Trešā ģimnāzija, Tehniskās universitātes skola un vēl viena. Viss! Lūk kā pie mums rēķina," norādīja Lembergs.
Viņš atzīmēja, ka ierēdņi, veicot reformas, sniedz sabiedrībai maz informācijas par to, ko sevī ietver plānotās izmaiņas, nesniedz nekādas analīzes, lai pārliecinātu, ka tās ir nepieciešamas un nesīs labumu.
"Kur teikts, ka esošā situācija bija izanalizēta, izteikti piedāvājumi: kādas reformas jāveic un kādi būs gaidāmie rezultāti… Šāda dokumenta nav. Tas neeksistē dabā. Ir tikai kaut kādi slaidi. Tas viss vienkārši ir šausmīgi!" norādīja politiķis, piebilstot, ka par ir gatavs uzdāvināt dārgu konjaku tam, kurš sadabūs dokumentus ar nodokļu reformas, veselības un izglītības sistēmas reformas analīzi.